Atslegas vārdi: Mīlestība34028, Dzīve38590, Attiecības38696
Daži cilvēki sāk mīlēt savus Vecākus tikai tad, kad jau ir par vēlu !
Vienmēr kaut ko atliekam uz vēlāku laiku...Kad es augu, vecāki bija ļoti aizņemti darbā...Es vienmēr viņus gaidīju, nesapratu-tagad viņi gaida mani un noteikti arī nesaprot mani. Man ir labi vecāki, es viņus ļoti mīlu, bet savas aizņemtības pēc, es maz laika veltu viņiem.Tā nu tas dzīvē notiek...
Mani vecāki man mans Ķinas mūris..jo tikai ar viņiem kopā varu justies pasargāta un mīlēta, vajadzīga..
Žēl skatīties uz tām ģimenēm kur tā nav kur viss ir galīgi greizi iegrozījies un bērni neciena, nemīl savus vecākus.... vai kas cits traucē jaukākajām atiecībām kā bērnu un vecāku starpā..
Īpaši novērtēju cik svarīgi viņi ir kad ar bijušo cilvēciņu spriedām par savu ģimeni..
Protams , ka viņi man ļoti mīļi .
Piekrītu Jurim
nu es censos milet savas vecakus ,bet kad mes klusta vecaki ,sakam citreiz aizmirstu ,ko tie vecaki labu musu dzive izdarija
Bilde ir burvīga- tāds usi-pusi mazulis un lielā mamma... Savu tētuku ļoti mīlu un cenšos , lai viņam mūža nogale būtu mierīga un droša. Mani visvairāk baida tas brīdis, kad pašai būs jākļūst par vecāko paaudzi ģimenē.Bailīgi..
Присоединяюсь к Juris Osis !!!!...Хотел сказать ,но не успел...
es nezinu ko bez saviem vecākiem darītu.māmiņa mani ir laidusi pasaulē.mans tēvs arī ir krietns vīrs..vienu vārdu sakot:es mīlu savus vecākus
ES LOTI MILU SAVUS VECAKU PAT NEVARAT IEDOMATIES!
Vecāki mīl bērnus un bērni atkal savus bērnus. 1 vecāks var uzturēt 10 bērnus,bet 10 bērni nevar uzturēt 1 vecāku...
Bioloģiskos vecākus ienīstu..
bet audžu vecākus mīlu ļoti, viņi man atdveva dzīves jēgu
Kādās mērvienībās vērtēt?
Lai cik ļoti mēs mīlētu savus vecākus, vienalga tas ir daudz par maz mīļēts...
Tas ir Mūžīgais Parāds. To mīlestību, ko vecāki deva mums, mums jāatdod saviem bērniem, un ar uzviju, tie nodos tālāk - saviem. Lai arī kādas domstarpības būtu bijušas, tās visas jāpiedod un jāaizmirst. Te jau pieminēja, ka ir laiks, kad bērni gaida vecākus, un otrādi. Tas ir tas brīdis - starpposms, kad mīlestība nāk caur iepriekšējo paaudzi - vecvecākiem, un arī atpakaļ iet. Mūsdienās jau gan vecvecāki ir vēl ļoti jauni, un atkal vēl viena paaudze klāt - vecvecvecāki. Brīnišķīgi, ja šī saite ir cieša un kā stafete tiek mantota arvien uz priekšu, tad Mūžīgais Parāds tiks atdots
Mīlam,mīlam...vecākus jau neizvēlas!
mīlu.....
Ļoti!
Tā kā viņi mūs iemācija
Bet vai patiesi miil vecaakus,noteikti tam neticu ! Cik nav taadu,kas savus vecaakus
apkraapj,piemeeram izmet veccukus no vinnu maajaam...
Tik lloti vinnus miilam,ka nodaram vinniem paari !