Izmisuma bedres!

8. nov 2009. 12:26

  Vai Jūs reizēm iekrītat izmisuma bedrēs? Un, kā tiekat ārā, paši vai ar kāda palīdzību?

Atslegas vārdi: besis0, bailes3, dusmas0

Labākā atbilde

  1. 2
Edgars D. 8. nov 2009. 15:13Viņa atbildes

Jāsakož vien zobi un jāmeistaro trepes,no palīgmateriāliem,-ticība sev,spīts,uzņemšanās un stingrs raksturs,lūk labākie materiāli trepēm...

Šis jautājums jau ir slēgts. Jūs nevarat uz viņu atbildēt.

Atbildes (16)

  1. 2
Madara M. 8. nov 2009. 12:55 Viņas atbildes

Parasti kāds tomēr izvelk, neļauj man tur palikt un nosirmot. :)

  1. 1
Churchiks K. 8. nov 2009. 13:22 Viņa atbildes

Izmisums pamataa ir sajuuta kura rodas tad kad tu baidies uz sevi paljauties....repektiivi ja tici sev ......izmisums pats pa sevi beidzas.......
Jaa un vieglaak atguut ticiibu sev tad ja tev balkus atrodas cilveeks kursh var pateikt kautko par tevi labu.......tas uzmundrina un tu saac sev ticeet!

  1. 1
Dzēsts P. 8. nov 2009. 16:15 Viņa atbildes

Es,kā Minhauzens-paņemu sevi aiz čupra un izšverņīju tā patālāk no bedres...lai atkal neieveļas!:)))

  1. 0
Ilona M. 8. nov 2009. 12:31 Viņas atbildes

Meklēju citu palīdzību,vienai nesanāk.Bet reizām gadā,ka saņemu vēl kādu spērienu.

  1. 0
rihards r. 8. nov 2009. 12:39 Viņa atbildes

Takā manas izmisuma bedres nav dziļas nevaru sniegt ļoti labu atbildi bet mans ieteikums ir no tā visa aizbēgt  bet tas ne vienmēr palīdz.

  1. 0
Lizzy D. 8. nov 2009. 14:12 Viņas atbildes

Parasti kaut kas notiek, kāds lūzuma punkts, kas palīdz izrāpties. Dažreiz palīdz cilvēki, citreiz jātiek pašai galā, bet dažreiz ķermenis noprotestē pret tādu garastāvokli un saķer saaukstēšanos, lai atgādinātu, ka man par sevi ir jāparūpējas un sevi jāmīl.

  1. 0
Dzēsts profils 8. nov 2009. 14:28 Viņa atbildes

Man ir tā,,ja es iekrītu dzīves izmisuma bedrē.Mani radi pagrūdīs lai tanī ieveļos vēl dziļāk,sveši man ir palīdzējuši vairāk.

  1. 0
Ginta N. 8. nov 2009. 16:45 Viņas atbildes

Mēdzu sevi bikin pažēlot ar asaru palīdzību...tad saņemos ar jaunu sparu un uz visu skatos jau no cita skata punkta:)))Ir labi ja ir tuvi draugi...dalīta bēda tiešām pusbēda:))))

  1. 0
Dzēsts profils 8. nov 2009. 17:28 Viņas atbildes

traki dziļo bedru nav bijis- parasti nepieļauju tādu varbūtību, bet no " šābrīža izmisuma bedrītēm"- izrauju pati sevi ārā vai arī nostrādā kāda visusargājoša augstāka spēka roka....

  1. 0
Frēzija v. 8. nov 2009. 19:13 Viņas atbildes

Nē, līdz tām bedrēm nesanāk aiziet, par to arī priecājos.

  1. 0
Dzēsts profils 8. nov 2009. 20:13 Viņas atbildes

Jā iekrītu. Paraudu un rāpjos ārā kā vien mācēdama...

  1. 0
Kristīne D. 8. nov 2009. 21:03 Viņas atbildes

Tādā īstā bedrē vēl neesmu iekritusi, tikai tādās aiz kurām gadās pakrist, citreiz krītot gadās iekrist dubļos vai pamežģīt potīti, bet paša ceļos, nokratu dubļus un eju vai kliboju tālāk!! ;)

  1. 0
Dzintars A. 8. nov 2009. 21:15 Viņa atbildes

Nospļaujos pāri kreisajam plecam  un rokos ārā! Kad pats tieku, kad kāds ielec un palīdz!

  1. 0
Dzēsts profils 9. nov 2009. 02:56 Viņa atbildes

Es skatos ar vaļējām acīm un nekad neesmu iekritis!

  1. 0
Dzēsts profils 9. nov 2009. 12:36 Viņas atbildes

ir bijis..laiciņš apdomai ..un tad lai piesargās tas, kurš man to bedri raka:))

  1. 0
La s. 9. nov 2009. 21:26 Viņas atbildes

...katrs pats sev labākais psihologs.... ir tikai jāsāk uzdot sev jautājumi.....bet pats galvenais, pašiem arī godīgi uz tiem jāatbild......bedres mūs sapurina, atmodina un liek saskatīt būtisko....

Autorizācija

Ienākt