Palīdzēt jā.

Protu,bet ne visi to prot novērtēt!

vairs nē,jo,kad tā darīju,mani sāka izmantot,daži ātri pie tā pierod,un neredz vairs tam robežu,nevar kādam palīdzēt visa mūža garumā.................dāvināt saviem mīļajiem gan man sagādā prieku.........

protams....bet labaak lai nezin,kas ir daavaajis,saak palikt nekauniigi.

Ļoti patīk apdāvināt bērnus.Viņu prieks ir tik neviltots.

protu gan vienu, gan otru..))

Jā , reizēm "uznāk" , sevišķi , ja tas naudu nemaksā .

Ja ir manos spēkos un iespēju robežās,tad jā.

Par kaut ko taustāmu ir runa vai morālu atbalstu? Kādu smaidu sniedzu gluži no sirds- nesautīgi, kādu smaržiņu, brošiņu- padomājot par to, ka man arī kaut ko vajadzēs...  

tikai reizēm.

  Ja redzu,ka reāli varu palīdzēt,tad jā!

ja no dāvāšanas un palīdzības gaidām pateicību vai atdevi,tātad nebija no sirds......

Ir nācie atdot uz to brīdi pēdējo, jo zināju ka tam citam ir vēl grūtāk.

Jā , man ļoti patīk un es to daru ar prieku . Pašam saņemt dāvanas gan man nepatīk , nemīlu būt uzmanības centrā .

Nesautigi palidzet un davinatt ......pavisam notiekti ....ja tas taa nebutu tad jau sen es bagats kluutu ...

Nedari, nerunā un pat nedomā, ja tev to nelūdz.......citādi vari aizvainot.....palīdzi tikai tad ja tev to lūdz....tā mēdzu darīt......

,, ...dodot gūtais - neatņemams ,, / Rainis/

Es ciest nevaru dāvanas,jūtos parādnieks un dāvinu,ja zinu,ka tas ir vajadzīgs.Visai pilsētai palīdzu uzstādīt SAT iekārtu,instolēt Windows un programmas,elektro lietas u.c.,tikai par PALDIES!!! Tagad vēl dodu tabakas stādus,jo sēt sen ir par vēlu...

...cenšos jau iemācīties..       pagrūti iet..