Rozes dāvina man.

patiesībā izvēlos puķes, kuras man atgādina sievieti, kurai tās dāvinu vai atbilstoši mērķiem. lutināšanai ziedus pērku, mazam pārsteigumam salasu pats ar krustdēliņu savas mājas sievietēm. nedāvinu vienīgi orhidejas un kaktusus. pat, ja sievietei patīk. vampīrus nedāvinu. rozes ar ērkšķiem vai nolauztiem ērkšķiem ar ne. nevēlu neko ļaunu, lai pusmiroņus dāvinātu.

Gandrīz vienmēr dāvināt izvēlos rozes. Ne bieži, bet sanāk.
Man pašai patīk rozā rozes.

Es parasti mēģinu noskaidrot ,kuras puķes ir mīļākās cilvēkam kuram taisos tās dāvināt un tās ne vienmēr ir rozes!Rozes ir jau noiets etaps,vienīgi ja otram tās patīk,tad jautājumu nav!

Nē, ne bieži. Biežāk tās saņemu.
Par savu cilvēku gaumi un viņu ziediem daudzmaz visu zinu. Vairāk ir to, kuriem rozes nav viņu ziedi. Arī manējās tās nav.....
Bet teksts skaists. Silti  

nu jūs gan tādas advancētas, izsmalcinātas... paprasi puikam, kad šis skrien uz pirmo randiņu - kas šim pirmais galvā ienāks, vai šis sitas slotas vispār zin? grāb taču tās dārgākās un ar garākiem kātiem   kaut vien to gājienu kā tādu būtu iedomājusies   tēvam uz kapa gerberes aiznesīs, bet pirms tam gan jau kādam pajautās - kas man tagad jādara. bet skuķam uz randiņu - pasaule taču nemainās, pirmo reizi, kā pirmo reizi. Pasauc peldēties, paspēlējies, izlec no ezera, nokod ceriņa zaru - lai viņa kluso ezeru ar saviem smiekliem piepilda. Bet tas viss pēc tam, visupirms ir jāsagaida noteiktā vietā, un tai pirmai buntei rokā jābūt.

Es netērēšu naudu,ja gribēs,tad atļausies tāpat! Joks.

Dzeltenas rozes...nelielai viltībai jābūt padomā...