ja. man ta bija ,ka aprecejos ar pirmo viru,dabuju vinu un vina stulbo ,neadekvato mati ,ka lastu. nu jau virs ir miris 7 gadus,toties veca ragana dziva un trauce man dzivot

Nē.

Tad no sākuma pastāsti- ko īsti saproti ar jēdzienu- lāsts? Visticamāk, ka ne gluži to, kas lāsts ir pats par sevi. Un, nē- mīlestība nevar būt lāsts.

Tūkstošiem gadu tiek uzdots šis jautājums - un atbilde katram ir sava...nav viegli ar to mīlestību, bet bez viņas nu nekā...:)

Gan par lāstu, gan apsēstību. Tur neko nevar darīt, jasakož zobus un jādzīvo tālāk

Par apsēstību un sodību vienlaikus drīzāk mīlestība var kļūt..laimīgi tie kuri uz pirmo satiek savas otras pusītes un var nodzīvot visu dzīvi kopā..,

ooooooooo jāaaaaaaaaaa - tikai ļaujies šim lāstam, krietni tiks sagandēta dzīve un garīgās mokas garantētas

varbut ja varbut ne

Jā ,egoistiskā ''mīlestība''

drīzāk par ļaunu nolemtību..............

Tas atkarigs no ta ka pats to veidosi!

Pieļauju,kad var,jo neviens neiemīlas izvēlētajā cilvēkā.Kādēļ mēs iemīlāmies tieši tajā un ne citā ,neviens nevar izskaidrot vēl joprojām.Cik dzīvē nav dzirdēts-es nekad neiemīlēšos tādā,bet notiek tieši tas.

tas tikai ziepenēs notiek