Nekada gadijumā smadzenes strada atrak neka mute, un mute nespej nodrosinat siekalas lai varetu mele pateikt visu ko es domaju.

Parak lieki nerunāju.

..saviem pateiktajiem vārdiem tu esi tikai kalps..nepateiktajiem- kungs!
Gudrākais paklusē, kad redz, ka nav vērts teikt...

Jaunībā vienmēr teicu ko domāju. Tagad labāk paklusēju.  Man ir svarīgi kā cilvēks jutīsies pēc pateiktā vārda.Labāk pateikt kaut ko labu, uzmundrinošu... Vārds ir spēcīgs ierocis- var pat nogalināt un izlietu ūdeni vairs nesasmelsi...

Jāskatās kāda situācija.Savā ģimenē pieņemts standarts runāt patiesību.Uz ārpusi stingri jāpārdomā-citi var to izmantot pret tevi.

o,ja.Si valsirdiba man ir nesusi daudz jauku un nejauku darbu apguvi.
Parmainam ir jabut,jo tas ir dzives stimuls.Vai ne ta?

Jā, tikait ir jāmāk savas domas pasniegt.

Es Jā- tas laikam ir mans lielais mīnus

parasti jā

noteikti ka nē...citreiz labāk paklusēt, bet saku tad noteikti to ko domāju

  Man ir pienācis tāds laiks un saprašana, ka labāk iekost sev mēlē un paklusēt. Ne vienmēr, bet gadās....

Saka,ka pie mums esot demokrātija...kaut gan,es dikti šaubos...labāk lieku reizi paklusēju...

Jā, noteikti. Tikai- ļoti cenšos piedomāt pie tā - kā to pateikt, lai cilvēku reizēm stāvus zemē neiedzītu...

Skatos pēc situācijas.Pateikt jau nav grūti,bet citreiz labāk paklusēt...

Speru lielo blin vaļā.

NO dusmam viskautko var pateikt

tā var daudz ko sarunāt,labāk paturēt domas pie sevis,vēlāk tā atklātība var pašai nākt par ļaunu

Man,kas uz mēles,tas ārā,labāk rūgta patiesība,nekā saldi meli! Neviens gan patiesību negrib dzirdēt,visi grib,lai glaimo,slavē...

Vienmēr , jo nevēlos būt cilvēks , bez sava viedokļa .

Cenšos, bet pelēkā ikdiena un bailes sarežģīt dzīvi neļauj...