Mūsu domas caur vārdiem uz āru laužas .

Gan jau būs , kam tos teikt  

Atceries tikai: runāšana - sudrabs, klusēšana - zelts, jo mazāk pļāpāsi, jo gudrāka liksies

       Man ir tikai viens,pārējās iesaukas no skolas gadiem!

Reizēm jādomā līdz ko runā.

...no sirds pārpilnības mute runā...!
..tikai reizēm gadās, ka mūsu vārdi aiziet garām tām ausīm un sirdij, kam tie domāti
...vienalga, vai tamdēļ mēs nerunāsim?....runāsim, gan jau būs reiz dzirdīgas ausis , kuras sadzirdēs!

Visu cieņu,jāiemīlās,varēs tos maigos vārdinus veltīt.

Laid , lai iet , neturi viņu ciet - skat , trāpīsies ceļā dzirdīga austiņa un viss notiksies !