Mirkļa vājumā parādas cilvēka īstā daba.

Noskaņojumam kā tādam ir liela nozīme,it īpaši jau savstarpējās attiecības...Vēl jo vairāk mirkļa dusmām,kurās var ātri un daudz ko izpostīt...

  Mirklis izšķir visu.

mirkļi mēdz būt tik dažādi - tādi, kas paceļ 7 debesīs un tādi, kas nolaiž jūras dibenā, bet nāk jauni mirkļi un jauni iespaidi, emocijas...
kam negadās, bet sliktos labāk neatcerēties...vismaz nekoncentrēties uz tiem,  tie ir tikai mirkļi, kas veido dzīves raibās krellītes   

attiecības vispār ir tāda saudzējama un kopjama lieta, reizēm negribēdami otram izdarīt pāri, tomēr sava sliktā garastāvokļa pēc izdaram...

Bet tādēļ mirklis ir mirklis-vienā noguris,bet nākamajā jau mīlēts un laimīgs...

Tu jau tā mirkļa noskaņa, ka nelaikā un nevietā izteikts vārds ir kā putns, kurš aizlido un viss.....piedot var, bet nevar aizmirst....

Noskaņojums paties svarīgs ....jāpacenšās.....   ...un ne tikai....abiem....

Mirkļa vājumā cilvēks parāda savu īsto dabu un tad tu par cilvēku uzzini viss patiesāk

Iespējams neesmu  tik sievišķīga, lai ļautu mirkļa noskaņojumam, vārdam, frāzei vai situācijai sevi tikdikti ietekmēt, lai viss, kas celts un lolots gadiem tā uz sitiena sabruktu. Tādas situācijas ir nepatīkamas, bet - ja attiecības var sajaukt viens vārds vai  skatiens vai klusuma brīdis- tad tās nav riktīgas attiecības. Mēs taču pazīstam un jūtam savus mīļos cilvēkus- gan nogurumu, gan dusmas, gan bailes, gan prieku - tātad varam viņiem palīdzēt šajos mirklos, nevis mest lūpas, vai raustīt plecus un pakot čemodānus, jo- ai, ai, ai, mani apvainoja....

citrejz tas mirklja noskanojums salauž viss labakas atiecibas pat izjuk gimenes