ko mīlestība cēla gadiem,to sāpe sagrāva pāris minūtēs!!!
Atslegas vārdi: dzīve38590
Sāpēm graujošs spēks ir tāpēc, ka tās ir sāpes. Īsti nesaprotu par ko ir jautājums? Runājot par jūtām - sāp tad, ja ir mīlestība... Ja nemīlētu, tad nesāpētu. Nav iespējams, ka vienā mirklī jūtas var sabrukt, izbeigties. Kā lai atbrīvojamies, attīramies, kļūstam brīvas - caur sāpēm, iekšējiem pārdzīvojumiem, asaru upēm... un ar katru jaunu dienu un brīdi šīs sāpes mazinās, kļūst vieglākas, upes kļūst par tērcītēm, un tu saproti, cik tev ir viegli elpot, cik tu esi forša, gudra, ar ļoti labu pieredzes bagāžu, un viss turpinās...jau citā kvalitātē
peec veetras atkal spiid saule
Ja esam gatavi atdoties emocijām,tad viņas visas ir graujošas...
konkretak uzraksti tad ari meginasu skaidrot
Mes reizem neatceramies cilvekus un notikumus......Bet nekad nespejam aimirst emocijas un sapnus,ko sie cilveki un notikumi mums ir atnesusi!
Tas tikai ta izliekas ka ir sapem speks!Paskaties uz milestibas speku,pilnigi tads pats!
Kad tev sap sirds,tu to juti.A kad esi iemilejusies,tu esi laimiga,un lidinies uut!
katram mākonim ir zelta maliņa. Turies!
Lai iznīcinātu, bet kāpēc tev jāpadodas sāpēm?
Nepiemini dzivveee launuuu
Nepiemini ..lai vai kaaaa
Satiksimies mes no jaunaaa
Pec simts gadiem piebalgaaa ......utt ...ta ir dziesma .
un priekiem tik dziedinošs,,,,
Atbildēšu ar garāku dzejoli, ko pati saņēmu no kāda drauga:
Ņem krāsas un atzīsties...
Ņem zaļo krāsu un atzīsties priekā, kas valda visapkārt.
Ņem zilo krāsu un laidies debesīs kopā ar brīvajiem putniem.
Ņem dzelteno krāsu un sildi pasauli ar saviem stariem.
Ņem sarkano krāsu un dedz kopā ar mīlestību.
Ņem melno krāsu un stāsti savu bēdu naktij.
Ņem balto krāsu un pazūdi laimē.
Ņem savu sirdi un ieraugi krāsas savā varavīksnē...
Ja tu nejustu sāpes,nezinātu,ka esi slima,sapūtu dzīva!!!...
Pat zars vēl šūpojas kad nokrīt ruda lapa
Kad Mīla projām iet vēl ilgi sāp man sirds
Bet kur lai raudu es jo nav neviena kapa
Tik sliede rasā sliede rasā mirdz
Bez miilestiibas nebuutu saapju...
Ir jādzīvo tālāk. Sāpes pāries un, tiešām, kā teica morgana, atkal spīdēs saule
Saapes rada lepnums,kas rodas no vilssanas...ka mees taccu tik daudz devaam un pretii sannemaam neko,ja atmestu egoismu..saapes nebuutu tik lielas,un atrastu mirkllus par kuriem priecaaties nevis skumt
Graujošs spēks ir nevis sapēm,bet tas ir atkarīgs no sāpju panesamības sliekšņa/robežas.Pašas sāpes bez cilvēka līdzdalības neko negrauj,bet bieži nostiprina.Sāpes ir fiziskas un ir garīgas.Ieilgušas garīgas sāpes var izsaukt fiziskas sapes un paraugt nopietnā saslimšanā.
Tāpēc lai reizēm mūs pamodinātu un atsviestu reālā dzīvē. Jo kad mīlam dzīvojam daļēji pa mākoņiem un nuvēlamo negribam redzēt, bet kad sāp tas vis durās acīs kā īlēns.
Sāpes sagrauž cilvēku arī garīgi,zūd pārliecība par sevi.
Mīlestība bieži uzliek mums pārbaudījumus, skatās cik mēs spēsim izturēt, galvenais, lai tā nasta nav par lielu...
Ne jau sāpēm ir graujošs spēks,bet gan emocijām,kas tās izraisa.