Šaubos vai jaunībā īsti saprot, kas ir mīlestība...kad mūžs nodzīvots, tad var novērtēt vai tābij vai nebij mīlestība
Ar vienu mīlestību mūžu nodzīvot - to tikai retais prot
Ne tas, kurš zems un sīks, ne tas, kurš pieticīgs,
Ne tas, kurš šāvis pāri strīpai, bet tas, kurš iemīlējies
Līdz mīlestībai.

Man liekas, ka patiesībā nav definīcijas no kā rodas mīlestība un es nezinu  kāpēc es mīlu tieši to cilvēku.Vienkārši, acīmredzot tas ir zvaigznēs ierakstīts....

Arī no tā cilvēka izkatas dadz kas ir atkarīgs.

Gruti pateikt. Diezvai, mīlestības rašanas avoti daudzveidīgi visātrāk.

No īssavienojuma ka Kaupera  dziesmā.

Cilvēks ir bioloģiskā būtne, kurā bioloģisku reakciju rezultātā rodās instinkti un refleksi.Ja notiekās divpusēja instinktīva reakcija-piesaistīšanās rodās tā saucamā mīlestība.  Ar laika ritumu-vecumu visi bioķīmiskie šūnu procesi izmainās un apsīkst un mīlēstība vai nu kādam paliek tikai atmiņā vai sabiedtrībā psiholoģizācijas līmenī.  
Valodas, ka īstie gadi sievietei sākas pēc 40 ir tikai mīts.  Īstie gadi sievietei ir tad kad viņā ir harmonisma - meitenības, sievišķības un kaisles iemiesojums.  Vēlākos ,,labākajos gados,, kad sieviete zaudē sievišķās bremzes un kļūst refleksaini hiperseksuāla ne mazums vīriešu no viņām mēdz pat vairīties.   Pārejot pāri 50 gadiem arī tā refleksainā hipeseksualitāte mainās līdz pat izsīkst pavisam.   Sievietēm mīlestība, ja ir tad ir jaunības īpašība.
Ar vīriešiem tā lieta ir citādāka, jo viņī tik būtiski savā būtībā-savā dzīvē nemainās.

varbut ja.

Nezinu , prāta aptumsumi man neuznāk , no sāpēm un ciešanām cenšos pa gabalu turēties ..

Vai tad arī mīlestībā sāksim piekopt jaunības kultu?

Skatoties par kādu mīlestību iet runa...

mīl visi gan jauni, gan veci... jūtām nav vecuma ierobežojuma:)
protams, ka tajā visā ir savi kāpumi, kritumi... bet vai tad tā būtu dzīve bez šādiem tādiem pārbaudījumiem...

Mana pieredze rāda ka tā arī ir........jo ilgāk ciešu, jo vairāk mīlu.......jau ilgi.......un zinu ka bezjēdzīgi, bet neko nevaru padarīt.........

Mīlestība ir dvēseles stāvoklis, kur prieks ir obligāts elements, bet priecāties prot gan jauns, gan vecs. Nepiekrītu Lukjanskim, mīlestība kā tāda nenes ciešanas un sāpes. Tās rada pārinodarījumi, nepiepildītas ilgas...

Ne no prieka, ne no jaunības, ne no sāpēm, ne no ciešanam- tās visas ir gana virspusējas un diskutablas padarīsanas. Rodas tad , kad satiekas divi homo sapiens īpatņi, velams pretēju dzimumu, kas viens otram ir piemēroti. Var to skaidrot no ķīmiski -bioloģiskā viedokļa, var- no emocionālā viedokļa, bet ar vecumu gan tam maz saistību. Katrā vecumā tā mīlestība var būt dažāda, dažādi izpausties- tas būs tikai normali, ja 40 gados cilvēks jutīs savādak , domās un izpaudīsies savādak kā 20.  

Mīlestība rodas varbūt ari no prieka,bet diez vai no jaunības,jo ilgāk cilvēki nodzīvo kopā,jo stiprākas saites rodas vinu starpā,pat varbūt stiprākas par mīlestibu,ja dzīvo saskanīgi