kā tajā pantiņā, ko skolā klases audzinātāja ierakstīja atmiņu kladē:
Pagātne ir koks, ko nevar aizsniegt, tagadne ir ābele tev līdzās, nākotne ir asns, kas tikko dīkst - rūpējies, lai zari augļos līkst!
Gandrīz vai tā arī daru, tikai - valša ritmā un dejas solī!   

Cenšos ...tagadnē...nedaudz nākotnē. Pagātnē nav vērts, to neatgriest...bet nākotne vēl nepieder gluži mums...tātad atliek tagadne.

Kam jānotiek - notiksies , kas bijis - pagājis ... , atliek dzīvot tagad un tūlīt !

Patīk atgriezties tajā, kas bijis tik skaists un padomāt par to, kas skaists vēl tikai būs.  Bet visbiežāk tomēr mēģinu veidot harmoniju ap sevi šodien. Un par to īpaši nedomāju, vnk esmu savā šodienā.

Mājās,dienas vidu te Amogo.

Tagadnē.

Tagadnē, un nākotnē

Tagadnē un mazliet piedomāju par nākotni.

Man jau patiktos kadas ...guta   un tad kopigi pasapnot   par nakotni ...par visu to kas vel nau piedzivots ....ari to skaita bernu darinasana un to audzinasana .

Dzīvoju šodienai...tātad tagadnē

tagadnē

Mums visiem ir pagātne,dzīvojam tagadnē un nezinām kas būs nākotnē.

Ara.

Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī. Bet dzīvoju tagadnē ar cerībām nākotnē.

Sodienā, ar domu par rītdienu.