Es dzīvoju un neraudu,nēsmu čīkstulis.

varbūt , jo paliek vieta atkāpei  

tas nav priekš manis , man patīk noteiktība un skaidrība , lai cik viņa nebūtu skarba, jo dzīvojot nenoteiktībā sanāk nevis dzīvot, bet peldēt pa dzīvi un nekad nezināsi kur tevi vējš aizpūtīs

Dzīvoju pēc saviem principiem.maz runāju,nepatīk runāt bez tolka.

nu es domaju ka ,jo ta ir vieglak dzivot.

Jā , nē , par un pret - tas der tad , kad esmu pārliecināts par  90-100% . Pārējos gadījumos pietek ar "varbūt" vai "droši vien" ... "bet" gan es parasti nelietoju .

Varbūt, ka ir....tikai kā lai vienmēr atceras ko esi teicis...?

Atkarībā, par ko runa. Tos ''varbūt' un ''bet'' te, amigosā, daudz lietoju - ja man jāspriež par attiecībām, citiem cilvēkiem un vispār abstraktām lietām, kur nav vienas, noteiktas patiesības. Bet savā personīgajā dzīvē esmu diezgan konkrēta un konsekventa, tur visādiem 'varbūt' daudz vietas neatstāju. Nu, tādai mazai cerībiņai viens mazītiņš varbūtiņš.

Es laikam arī esmu,ka pasaku ko domāju,bet pēc tam varbūt nožēloju.Tāda ir dzīve un jāuztver to ,kāda tā ir!

Ja lietot šos vārdus- varbūt , bet,...- radīsies iespaids par nepārliecinātu par sevi būtni, kura visu laiku šaubās par to , ko saka. Katra situācija ir savādāka, bet tomēr- jabūt pārliecinatam par to , ko runā.  

P.S.Negrib Atklat...