no jauka komplimenta rodas jauka enerģija, kura liek tev starot  
man bija paveicies visu savu intensīvo dienestu pavadīju pamatā vīriešu kolektīvā.....tas bij kolosāls stimuls pucēties un smaidīt katru dienu, jo kolēģi mācēja to skaistumu novērtēt    un pretī saņēma manu jauko enerģiju ...tā ka kompliments darbojas ar atdevi

Tici tiem , kurus dzirdi mostoties

Komplimenti- tas ir baigi forsi un patīkami tādus dzirdēt. Taču, manuprāt, tā ir tāda komunikacijas forma- gluzi vai pieņemts rituāls- pateikt dāmai , ko jauku. Pieklajības pēc, labas attieksmes pēc, lai veidotos tālaka saruna- bet tāda īsti pamatīga pamata tiem var arī nebūt. Personīgi es par komplimentiem parasti pasaku - paldies, un nākamajā brīdī esmu jau aizmirsusi - kas tos teica, kad teica, kādā situācijā   un kādā kontekstā.

Nu teiksim tä,ballìtè es pateikshu komplimentu dejas,galda partnerei kaut vai täpèc lai viña justos labi,pat ja pèc manas skalas nu pédéjais krojsis-bet tä jau tikai mana skala un ne pati pareizäkä,un vispär nav neglìtu dämu mès esam akli brìzham...

Ja pati sev ticēsi, tad arī komplimentiem noticēsi!  
un labs vārds nemaksā neko, toties cik daudz prieka!

komplimentus es pieņemu..kā komplimentus..tos dzirdēt nenoliedzami,ir patīkami,...bet ticēt ...es ticu piektajam komplimentam ...kurš tas ir..to vēl neesmu noskaidrojusi

Tikai tiem kas nakuši no siesnīgiem cilvēkiem.

Negadījās būt ar tevi kopā ballītē   bet par komplimentiem..........kaut kāds pamats jau tomēr bij, ja jau izskanēja   bet par ticēšanu...........vai tik daudz galva jālauza, to jau mēs pašas jūtam, kurš kompliments ir patiess, kurš - piepušķots, lai vairāk komplimentu (patiesu)

Komplimentus klausīties vienmēr ir patīkami.
Man tieši lielāka vērtība liekas sievietes izteiktajam komplimentam,jo tas nenotiek bieži un viņai no tevis neko nevajag.

Tici tiem kas ilgāk palika sirsņiņā.

protams,ka nevar.Aizliec aiz auss,un lai tie Tevi neizmaina.Var noderēt sevis iepazīšanai,ja kautkas līdzīgs uzpeld vēlāk

Ticeet jau var, bet vai tie tiessaam naak no sirds, to tikai zin komplimenta teiceejs...

visiem noteikti nevar...bet dala patiesiibas tajos noteikti ir...izveertee pati...

Ja tev no komplimentiem paliek  lieliska sajūta -tici tiem,kaut vai tie ir tikai pieklājības  pēc teikti-tava pašapziņa ir tavs ierocis pret sāpēm un neveiksmēm. Nepielieto tos citur un tie tevi stiprinās!

Tici labajiem un tiem kuriem var ticēt, pretrunīgos un divdomīgos nav ko ņemt vērā
Parasti jau liekas, ka tikai sliktajiem komplimentiem var ticēt, bet par labajiem šaubās, jo ej nu sazini, kas kuram aiz ādas - kādu komplimentu saka tikai aiz pieklājības, vai arī tie ir vāji maskēti mēģinājumi klaji nesmieties, nu vēl ir arī tādi, kurus saka, kad kaut ko vajadzēs...

vai vajag maz saprast kuriem ticēt un kuriem nē!

Akli ticēt nevajag,tikai ilgāku laiku pazīstamam cilvēkam,pārējos jālaiž gar ausīm...

...uztvert kā patīkamu mirkli un atcerēties ar smaidu...komplimenti ir patīkami,bet ne jau visam ir jātic ko dzirdi...tie var nākt no sirds,bet var būt arī ar nolūku...mēs taču pašas zinam savu vērtību...

Cilvēks ir tāda interesanta būtne, viņam nepietiek ar to ko saka, vajag vēl lai pierāda. Varbūt visas nelaimes mūsu dzīvē no tā rodas, ka visu gribam pierādīt, sarežģīt...varbūt dzīve jādzīvo daudz vienkāršāk.

Liela dala komplimentu ir tikkai un viennozimi liski,kuri tiek skandeti noponentam ,lai sasniegtu,kadu sen lo,lolotu sapni ar labiem nodomiem.
p.S.Ka jau mes zinam,ar labiem nodomiem tiek brugets cels uz elli!