. Šeit es izvēlos cilvēku, kurš mani vēros daudz dienu un nakšu, – vai to sauc par mīlestību? Esmu piekususi. Priecīga. Tad – skumja. Saplosītiem vaibstiem, neglīta un laimīga. Jauna. Pusmūža. Un veca. Un kāds grib mani vērot. Arī tādu. Visādu. Vienmēr. Mīlestība. Varbūt tas ir vērojums?
Atslegas vārdi: Dzive38590
jā
hm ,īsta mīlestība jau neredz ,ne vecumu ,ne krunciņas ,ne neglītumu ,tā vienkārši mīl ar sirdi un dvēselīti ,bet nevis vēro ,bet dzīvo līdz ...nu tā domāju es ,bet cik cilvēku ,tik viedokļu ....
Mūsu māja ir tur kur mēs dzīvojam . Ja uzskatīt visu pasauli par savu māju ,tad tu nedzīvo ne kur.
Mājas ir citur ,šeit ir kopmītne.
Pasaule ir skaista grāmata, bet tā neko nenozīmē tiem, kas neprot to izlasīt...
Mīlestība jūt, nevēro.