Iemesli var būt dažādi, bet tā darbības loģika laikam visos gadījumos vienāda.

Tas notiek tad, kad tavs prāts ir nodarbināts ar kādu šim nu  tik ļoti svarīgu eksistenciālu problēmu, ka pazaudē kontroli.

Tad, atkarībā, no kontroles zuduma pakāpes, sāk darboties citi "mehānismi"
1.pakāpe –  Emociju lēciens ....emocijas gūst virsroku pār prātu un cilvēks rīkojas spontāni(saka, runā kā piedzēries), parasti īslaicīga parādība, šo ietekmē mēness fāzes.
2. pakāpe – "bērna prāts".... cilvēks jūtas pacilāts, jo ar viņu noticis kaut kas labs, rīcība dažkārt neadekvāta,(saka, uzvedas kā bērna prātā), Stāvoklis pāriet līdz ar kairinātāja zudumu vai pieradumu;
3. pakāpe – "iemīlējies muļķis"
4. pakāpe – svētki...
5. pakāpe – dvēseles īslaicīga atbrīvošanās...
6. pakāpe koma vai meditācija,

Tavs gadījums vairāk izklausās pēc 1. vai 2. varianta.

Zemapziņa :)

Migrena.

Mirklis. Mirkļa radīts impulss.
Kādam citam- izmisums.

Jā, tie nu gan ir zemapziņas impulsi - bet tur nav nekas slikts...
Tā ir patiesāk, īstāk...

Konkreetais mirklis un cilveka pashaa radusies emociju guuzma un sajuutas, kas viss sleepjas zemapzinjaa!

  personības duboltošanās............

Gan jau kāds zombijs pie vainas  
Es gan tā nemēdzu darīt - uzticos iekšējai balsij un nevēlos kaut ko pretēju. Ja gribu siļķi, tad to arī ēdu :)

Liktens ironija.

Cilvēks vienkārši aizdomājas.

Spitiba.

Biežak ieklausies ko saka Tava zemapziņa un jauka būs dzīvošana,bez sķēršļiem ,rozēm kaisīta.Laikam esi laimes bērniņš!

Ikšejās māņas.)))))).