Tad kad ir beigas, tikai tad vairs nemainās.

...nu - ja vairs nemainās cilvēks...tad tiešām pienākušas beigas...tur nav ko vairāk gaidīt....

Nē - kad ir beigas , mēs maināmies visvairāk un neatgriezeniski   .

Pilnību sasniegušam diezvai vajadzētu mainīties!:)

pilnīgs ir tikai Dievs. .......mēs--maināmies un mainīsimies

Vai cilvēka personībā nav jābūt arī kādam pastāvīgam lielumam...vērtībai, kas nemainās,sauciet to, kā gribat...godprātība, cēlsirdība, cienītprasme u.tml., visu laiku tikai mainoties, ka tik negadās apmaldīties tā, ka vairs pašam sevi neatrast??? Lai nu kā, vēlu veiksmi ikvienam mainīšanās džungļos!

Par kādu mainīšanos Jūs te rakstāt....,tīrākās muļķības. Cilvēkam, ieejot lielajā dzīvē, ir divi ceļi....vai nu viņš pilnveidojas savās zināšanās, vai arī degradējas.

Beigas ir tad, kad neko vairs ne gribas, ne vajag.

Beigas pienāk tad ja ļaujamies ietekmēties.