vai mēs vienmēr redzam spoguli to ko gribam?varbūt ērtak redzēt to kas ir izdevigāks uz doto brīdi? ir grūti skatities seu acīs ? bet ta godigi ne lolojot sevi ar labiem vardiem?
Man dažreiz,pa svēdienas rītiem,kad ieskatos garāmejot spogulī,ir tāda dīvaina sajūta-kas tie par svešiem purniem manā mājā...
Katru rītu uzsmaidi savam attēlam spogulī!
Paskaties un pasaki,staistule es,nu šodien viss ies no rokas.
nu ir dažādi varianti iespējami- lai kā arī būtu -piemiegt sev ar aci un teikt: čavuņ, burvīgā vai vnk neiet tam spogulim par tuvu ....
Novietot spoguli tā, lai gaisma krīt no mugurpuses, tad dzīve vienmēr liksies jaukāka un pati skaistāka
Ieskatoties spogulī, ieraugu to ko negribas redzēt ,kļūst skumji!
Spogulī redzu to , ko redzu- sevi. Patīk vai nepatīk tas redzamais- kā nu kuro reizi, pārsvarā - ir okey. Nekur tak nav ar likumu aizliegts piestrādāt, uzlabot to , kas nav seviški acij tīkams, vai ne. Kādēļ, lai būtu grūti sev acīs skatīties, to tā īsti nesapratu.Par cik es pati sev patīku tāda, kāda nu esmu , tad veltu gan sev labus vārdus un uzmundrinājumus, jā - arī biku paslavēšanas.