Kapēc klusēšana sāpina visvairāk?

9. dec 2010. 22:53

Vajadzētu būt taču tieši otrādi, ne? Pats izdomā, ko vēlies... protams, sev patīkamāko variantu :)

9. dec 2010. 23:34

Albert, nav jau tā, ka tā šoreiz būtu absolūtākā ignorēšana... var jau pazvaīt un pajautāt, uz ko saņemt atbildi - vēl jāpadomā (vai ko līdzīgu) un kāpēc ir tik grūti pazvanīt un pajautāt ko svarīgu un tik vienkārši pazvanīt un pajautāt - kā iet?

Atslegas vārdi: attiecības38164, klusēšana0

Labākā atbilde

  1. 3
Dzēsts profils 9. dec 2010. 23:03Viņa atbildes

Klusums saistās ar tukšumu,bet tukšai vietai nevienam negribās būt.

Šis jautājums jau ir slēgts. Jūs nevarat uz viņu atbildēt.

Atbildes (12)

  1. 2
Ieva I. 9. dec 2010. 22:58 Viņas atbildes

Jo tā ir neziņa, kas iekšēji spēj sagraut.
Mūsu fantāzija ir plaša... bet mums rodas iekšēja sajūta, ka kaut ko esam palaiduši garām vai kaut ko ne tā izdarījuši. Un nesaprotam kas notiek. Nespējam kaut ko kontrolēt, kas mums ir svarīgs.

  1. 2
Janeks L. 9. dec 2010. 23:06 Viņa atbildes

Klusēšanu var pieņemt par vienaldzību, bet vienaldzība attālina un sāpina...
Janeks

  1. 2
Minka s. 10. dec 2010. 00:19 Viņas atbildes

Klusēšana sāpina tāpēc,ka nezini ko domāt: Vai nu cilvēciņš neko nav saņēmis, vai
"MAMMA" neļauj viņam atbildēt, vai viņš pats VISU  IGNORĒ, vai gatavo kādu SAZVĒRESTĪBU
(tas, no situācijas apstākļiem), viss tas kopumā sagādā neomulīgu sajūtu.

  1. 1
varbut z. 9. dec 2010. 22:58 Viņas atbildes

Mums patiik sevi maaniit,un sapiunaat...  

  1. 1
Madara M. 10. dec 2010. 00:14 Viņas atbildes

Klusēšana - apzināta manipulēšana ar otra cilvēja jūtām un turēšana neziņā. Katrs taču šo sajūtu uz savas ādas ir 10000 kārt izbaudījis, un tādēļ prot to izmantot - tā lai otram sāp. Sāp, tāpēc ka nav atbildes uz taviem jautājumiem...sāp, jo jūties nenovērtēts vai noignorēts, sāp...jo tā nu tas cilvēciņš ir iekārtots.

  1. 1
Dzēsts profils 10. dec 2010. 07:31 Viņas atbildes

manis pēc lai klusē. ir arī citi, ar ko runāties.

  1. 1
Dzēsts profils 10. dec 2010. 08:32 Viņas atbildes

Sāp tās domas, ko pats cilvēks domā, nevis klusēšana. Un sāp tad, ja esi gaidījis, izdomājis, safantazējis otra cilvēka vietā- kas un kā nu tagad būs, bet - nav. Otrs klusē.Tālāk- var klusēšanu izmantot par spēles elementu starp cilvēkiem... es zinu, ka tu gribi , lai piezvanu, bet neesmu izdomājis- vai man to vajag- klusēju. Nevis skaidri un gaiši pasaku- es gribu ( vai negribu) komunicēt ar tevi, turpināt attiecības, vai vēl ko citu- pēc situācijas. Vai tāds spēlmanis ir pārdzīvošanas vērts? Šaubos gan.

  1. 0
alberts d. 9. dec 2010. 23:06 Viņa atbildes

Nezinu käpèc,bet tieshäm tä arì ir un tamdèlj sevishkji pèdèjä laikä savus päri darìtäjus spìdzinu ar kluséshanu... Tomèr mès-cilvéki esam sabiedriski radìjumi,un klusèshana tä ir vientulìba ar kädu kopä,varbüt tieshi tamdèlj tä dedzina un säp...

  1. 0
Dzēsts P. 9. dec 2010. 23:23 Viņa atbildes

Es šādu klusēšanu nosauktu par *apsolūto ignorēšanu* un tas jau ir tas trakākais!
Klusēšana itkā saka-Tu neesi NULLE,Tu esi tukša vieta...

  1. 0
Dzēsts profils 9. dec 2010. 23:52 Viņa atbildes

Labāk klusēšanas zelts,nekā runāšanas sudrabs! Tu gribi,lai Tev skaļi prasa ielikt?!!!

  1. 0
Dzēsts profils 10. dec 2010. 02:25 Viņa atbildes

Tev tachu ir visas iespeejas nekluseet! Tavs ego liedz Tev uzsaakt sarunu pirmajai, un klusums, kas taadeelj izveidojas, saapina Tavu ego? :))) Tad vai nav taa, ka par maz saap!? :)))

  1. 0
Dzēsts profils 10. dec 2010. 09:25 Viņa atbildes

Tāpēc ka nevar zināt,ko nakamā mirkli sacīs,labu vai ļaunu.

Autorizācija

Ienākt