varbūt, ka dzīvē nevar atcerēties tik daudz dzejolīšu no galvas....:D

Laikam tāpēc ,ka ir laiks kārtīgi padomāt...

tie romantiskie ir ļoti emocionāli un ja viņiem nav kur izpausties, kļūst neapmierināti ar visu   viss viņiem nav gana labs...jo redziet nav romantisks
neesmu romantiķe, man nepatīk makaroni uz ausīm....ka arī dzeja reti kad ir interesējusi...nu varbūt kad vajag kādu pantiņu lai apsveiktu....man nepatīk kad cilvēks savas jūtas izsaka ar svešiem vārdiem..tas vairs nav personiski....

tie arī seksu nicina..p

Romantika nu gan nav vientulības pazīme - vienkārši tā ir dvēseles īpašiba. Piezīme Aivaram - seksu nu gan nevajag nicināt, tas sniedz vienu no lielākajām baudam.

Arī piederu pie romantiķiem,mīlu dzeju,bet arī saviem vārdiem protu izteikties un kādu dzejolīti arī uzrakstīt ,un nebūt nejūtos vientuļa ...ko nu..

..aha, vai Tev kāda slepena kamera, ka visus amigosiešus  redzi un vēro???

Romantisks cilveks tver pasauli , jūt pasauli  mazliet savādāk, kā pārējie- liekot pāri visam emocijas. Bet reālajā dzīvē tomēr bez uķi- puķi ir arī sadzīve, arī kaut kas ne visai romantisks, bez kura visa aina nebūtu pilnīga. Pie tam jāņem vērā arī tas moments- vīrietim daba nav devusi uzstādījumu- būt visupirms romantiķim un tikai pēc tam - mamuta medniekam. Gluzi otrādi. Bet , ja satiekas romantiskas jūsmas pārņemta dāma un šāds mamutu ķērājs- vinai tak ceļi ļodzīsies un mati uz galvas stāvus celsies, kad vīrietis paņems un piežmiegs potenciālo ēdamo, nevis nokausēs so ar dzejas rindām.Un tā arī tās vientuļas dvēseles rodas- ja nevar tā īsti pieņemt , ka reālā dzīve ir skaista arī savā skarbumā.