Nekad nesaki nekad,ka neiznāk nožēlot!!!...    

nu tā arī ir :) nekad nesaki "nekad"
nu nav mums dotas tādas superspējas kā gribētos, ka mēs varam zināt kā būs un kā nebūs. Bieži vien jau tieši cilvēks saņem to, ko nevālas. Un tam ir arī savs pamats. Domas materializējas, vienalga kādas - pozitīvas vai negatrīvas. Tā kā, ja kaut ko ļoti negrib, var gadīties, ka tieši to arī saņem jo negatīvās emocijas ir vēl spēcīgākas par pozitīvajām.

Latviešu valodā ir iespējams trīsreiz vienā teikumā ielikt noliegumu, pēc tam paši brīnāmies - kā te var kaut ko saprast? Valoda ir domas ekvivalents. Par būtību- cilvēks plāno,dievs dara.Vēl ir visas iespējas būvēt vai graut. Kaut ko sagraut,lai varētu uzbūvēt. Ja nepatiks jaunceltne pašiem vai otram - celsim atkal citu, un tā visu mūžu.

Man tie ir kā maģiski vārdi.....tiklīdz pateikšu(par nopietnām lietām)tā noteikti notiks.
Tāpēc vairos teikt....nekad man nebūs tā vai šitā.

Labāk neteikt,piesauks vēl kādu nelaimi.

Vienkārši dzīves patiesība,jo tu nevari zināt,nu vismaz droši nē,kas būs pat tuvākā nākamībā,vai atkal negadīsies apstākļu,lietu,darbības utt. sakritība,un kā nekā izteiktam vārdam arī ir spēks.

Nesaprotu, vai un kur tiek meklēta pretuna. Nekad nesaki nekad, jo nevar zināt ... varbūt pienāks brīdis un "nekad" kļūs par "kad". Nevajag sarežģīt sev dzīvi ...... esmu teikusi "nekad" ... nu cilvēks taču var kļūdīties!

Darbojas gan viens gan otrs.Cik reizū nav nācies pasmeties par tiem,kas tik ļoti zvērējušies,ka nekad.....neprecēsies,bērnus nedzemdēs-lai figūru nesabojā,nedzīvos laukos,neiemīlēs resnu,vecu vai pēc kādām citām pazīmē'm nepatīkamu...Bet tie,kas kaut reizi tā pa opietnasm iekrīt pasī savos "zvērestos",otrreiz stipri piedomā,ko "zvērēt".Dievs pasmejas par nūsu pārliecībām.
Un ar to,ka nakad beko nevar zināt-tas jau tāpat skaidrz,jo ļoti reti kad viss notiek tieši tā,kā plānots.Pat tad,ja līdz sīkumiem sastātīsi plānu,kā tam vai citam pasākumam,situācijai vai vienk;arši dzīvei jārisinās.