dzīvo ģimene pamāte ar meitu un pelnrušķīte,dramatisķi gan vispirms iet,bet beigas labas vissi dābu to ko penijuši -bet ta ir tikai pasaka? kāpec dzive iznāk citādak? jo dzīve pamates meita paliek dzīvot lepnūma un bagatiba bet pelnrišķīte iziet pie dzēraja lurš viņu sit un vissu nodzer.
nejau visām pelnrušķitēm tiekas tikai dzērāji un kaušļi ,ir kam tomēr tiekas jaukie,skaistie un mīlošie ...nu ko lai saka ,katram savs krusts jānes ...domāju ,ka tās ir vājas sievietes ,kas nevar saņemties un aiziet uz zemes ceļu tik daudz ,paņemt savu pekelīti un mazulīšus un doties ceļā ,lai sāktu jaunu dzīvi .............
.........ne jau visu pelnrušķīšu likteņi noslēdzami ar kaušļiem un dzērājiem, ir arī citi likteņi..........
Tas ir atkarīgs no pelnrušķītes,ko viņa spēj piedot un paciest.Cik ilgi?Ja nesapas cilvēkiem nav jāmoka sevi,jo dzīve ir tik īsa, nav vērts viņu veltīt ciešanām.
mes tak dzivojam pasaku zeme nedzivojam tacu pasaka
vieglak tam kam galva nesap
Vieglāk ir gudrajam. Un prātiņu jau pamāte nevar atņemt, tādēļ pie dzērāja nav ko līst.
Ir tādas kuru karietes par kirbji atpakaļ nepārvēršās.
Vieglāk tam,kas domā ar galvu,bet nedod dupsim vaļu!...
..bet neviena penrušķīte dzērāju neizvēlas...tas atklājas vēlāk
Mēs paši veidojam savu dzīvi,varbūt neiklausoties padomos no malas un tad jau dzīvojam murgos.Kurš tev,pats sev.
Cilvēkā ir ļaunums ,labsirdība nežēlība līdzjutība,ko viens otrs no malas izmanto savās intrigās!
Gan vienām, gan otrām - visādi šai dzīvē gadās...
atklati draudi...