Arčij, kas man visvairāk nepatīk, ir tas, ka 23. februāri pielīdzina tai "zudušo ziloņu" dienai - 8. martam. Nav nekādas "vīriešu dienas, un ceru nekad arī nebūs. Tie ir svētki tiem, kas daļu savas jaunības ir pavadījuši kopā vienā kubrikā, un tikai. Mēs bijām, jauni, dūšīgi, un galvas mums bija nerātnu domu pilnas. Tas pieder mums, jaunajām paaudzēm gan jau būs kas cits vietā.
Jā, protams tos kuri ir dienējuši.
Gribēju, bet nevaru...........Viņš mani nokaitināja....................
Tiem , kuri dienējuši , Afganistānu izgājuši ..., tie IR svētki ...
Jau tika izdarīts!
Ui! Apsveikumi birst, kā no pilnības raga!
Bet... tomēr LIELĀKĀ daļa klusē.
Es savus kaujeniekus apsveicu, telefonā kredīts beidzās, otris darbā.
Es jau savu apsveicu,jo viņš dienējis tajā armijā.Ko padarīsi fakts ir bijis un to vēsturi nepārrakstīsi.
Jā!
Nav slikta doma: atgādināt vīrietim, ka viņš IR vīrietis vai tādam jābūt!
Ne jau tikai šai dienā, bet katru dienu!
Man šī diena asociējas ar Padomju armijas dienu! Kur armija?
Kur padomju?
Ja ir kāds sakars ar vīriešu dienu, tad lūdzu pastāstiet!
Man nav skaidrības! Agrāk (atceros, ka tas bija belziens tiem puišiem, kas ir izbrāķēti no armijas veselības pēc. Un viņiem tas bija sāpīgs atgādinājums, ka nav īsti vīrieši!)
To gan es atceros!
Laikam esmu blonīne!
Puis, paskaties kalendārā- nav vairs 1978.gads, ja...
labais jautājums
Nē !
apsveicu,bet vinjam nevajadzeeja....