Var runät daudz,bet svarìgäk jau tas,kas büs. Kad ieskatos es Taväs dzidrä acìs,un sirdis uzliesmo...
Aleksandr,paskaties ärä pa logu...iespèjams izbègsi infarktu...
...jautājums uzdots par pagātni,ko aizmirst nevar,un nav vēlams...Nākotne - tā ir perspektīve,uz ko mums sirds sauc....Ja ieskaties acīs,un uzliesmo sirds,tad vai nu infarkts,vai arī ugunsgrēks,kuru grūti nodzēst....Drīzāk,vai ir vērts dzēst.....lai tas deg līdz pamatiem......
Ja jau sirds uzliesmo.........tad tas nav bijis, bet joprojām ir!
Varam jau vārdos teikt - bija, taču sirds zina labāk.
Tas, kas bijis, vairs nebūs, bet kas būs, ar laiku arī būs bijis - tāds ir dzīves ritums,
kad arī par cilvēku teiks, ka bijis, atceroties viņa dzīves jēgu...
Ja ej pa celju un visu laiku skaties atpakalj,taa jau var arii paklupt un nogazties.Bet ja tu sedi zirgam muguraa,tad tik uz priekshu!
Ja kaut kas skaists ir manā dzīvē bijis,
Tad tā ir pagātne, kas manī sāp un kvēl.
Jo skaists ir reizēm tas, kas paliek nesadzijis,
Par ko tik ļoti manai sirdij kaut kā žēl...
Divas acis,
Kas atveras pasaulei,
Atveras sirdī. (Odzaki Hosai)
Par to kas bijis, jau draugs izbijis.