a kā tad savādāk. neviens jau nav sev ienaidnieks.

Ja kaut ko aizmirstu un nākas atgriezties mājā kam pakaļ, tad pirms atkal izeju pa durvīm paskatos spogulī, uzsmaidu un novēlu labu dienu.
Padomāju arī parasti kā tas izskatās no malas, bet nu nespēju iziet no mājas, pirms to neizdaru. :)

Protams taču ka ticam visi,ja sevi nesargāsi Dievs arī novērsīsies.

Melns kaķis un kāpšana no gultas ar pareizo kāju-tie ir vienīgie, ko ievēroju, bet vai ticu...? nezinu

Protams.Tauta nav dumja! Tikai amigos ir aunu galvas,kad rakstīju Tautas teicienus,reti kas saprata... Ko Tu raksti,tas viss ir nepareizi,armijā tieši sāk soļot ar kreiso kāju,lai veiktos,man kad pirmā nāk pretīm sieviete,tad nospļaujos pār kreiso plecu,tad veicās u.t.t.

Ja no rīta pirmo satieku vīrieti, tad veiksmīga diena, tapat Jaunaja gadā labāk lai vīrietis pirmais ciemiņš atnāk.

Šo to mēģinu gan. Par maizītes nolikšanu uz galda pareizi, ja nokrīt, noteikti samīļoju un lūdzu tai piedošanu, par nazi uz galda, par vakarā savācamo bardaku, lai Laimīte nepakrīt (to gan ne vienmēr), par paldiesa pateikšanu uzziedējušai puķei uz palodzes vai dobē, par saulītes gaidīšanu Jāņu rītā utt..

Ticējums un māņticība te būtu laikam jānodala nedaudz...
ticējumus reti kad piekopju praksē, bet māņticīga esmu - ejot uz skolu uz eksāmenu vidusskolas laikos, esmu bridusi cauri mazdārziņiem, lai apietu ar līkumu melnu kaķīti, kurš bija sadomājis man pār taciņu pāriet...  

joka pec ja, lai ikdiena butu krasainaka:) tik vecgada nakti neleju laimes..nezinaju, kur lai noperk to "mantu" - jo vienmer kads ciemins par to parupejas..

Nē

Dabas verojumiem ticu.

Neesmu fanātiķe,bet dažiem ticējumiem uzmanību pievēršu un cenšos ievērot...

jaa

nē