gudrās grāmatās teikts,ka tā nevajadzētu būt...bet ir taču...varbūt ne pats cilvēks,bet sajūtas,ko tas mūsos raisa...

Ja tā ir daļa,tad būs "truba".

Tā jau vajadzētu būt.

Ja tas ko Tu mīli Tev neko nenozīmē, nu tad nu gan esi trubā,,,

Protams,savādāk jau nevar būt.

Tā ir pieņemts domāt, bet šaj tēzej ir vājais posms: Tu kādu mīli, uzskati viņu par primāru visam, bet tas Tev uztaisa ziepes, vai globālus sūdus, tādā gadījumā katrs vainīgs pats, prātam ir jābūt vietā, emocijām atsevišķi...

Nu , ja vien viņi nav aktieri , kinozvaigznes , dziedātāji , rakstnieki , dzejnieki un cita tipa mākslinieki - bet gan reālas personas ..

Mūsu dzīves būtiskākā daļa ir cilvēks, bet- tie esam katrs pats sev. Jo bez šīs daļas nebūtu nekā pārējā- ne jūtu, ne sajūtu, ne emociju, ne visa, visa cita... Un , ja nolikt  uz pjedestāla kā svarīgāko kaut ko vienu-  mīļoto cilvēku, lietas, dajebko--- tā ātri var nonākt atkarībā , nevis foršas, patīkamas attiecības..

A kā ta citādi???!!!!!