Vai nav dīvaini?
21. sep 2009. 06:42
Es mīlu ziemu, mīlu saldus ēdienus, mīlu sēdēt pie kamīna, mīlu savu vīru, mīlu darbu utt.
Tā mēs bieži mēdzam teikt par visdažādākajām lietām un dzīvām būtnēm. Vai nav dīvaini, ka cilvēku vārdos mīlēt ir tik pat viegli kā mīlēt to, ko klopsējam iekš vēdera?
Vai šis vārds tiek piemērots itin visam tikai mūsu valodas nabadzības dēļ un slinkuma pēc, jo nevīžojam pameklēt kabatā piemērotāku vārdu katram gadījumam?
Jančuk, kas tie par nosacījumiem, ja mīl, tad mīl, kas tad vēl nepieciešams?
Aigariņ, iztiksim bez apsaukāšanās ēterā, citādi atkal sākšu šņaukāties, būs sarkans deguns. Lūdzu, apžēlojies par manu snurķīti! :b
Labākā atbilde
nu neee-ziema var patikt,ediens var garsot un var patikt var ari sedet pie kamina,darbs jau ari patik vai nepatik apmierina vai ne!Bet dzivas butnes var tik milet-ta ka valodai nav nekadas vainas -vaina ir ta lietotaja!!!
Atbildes (5)
TTiešām mīli savu vīru?:O Mele:P :DDD
Mīlu!
Šis vārds man ir Svēts!
-tikai divreiz mūžā esmu izdvesis šo vārdu-turklāt vienai Sievietei!
nu no tevis nosauktajiem mīlēt nevar nevienu/pie zināmiem nosacījumiem varbūt vīru/:DDD
krievi miil visu :)
ljublju muziku, ljublju zhenu, lublju hoditj za gribami....
Tas viss naak no muusu valodas nabadziibas.Nee driizaak cilveeku,verbaalaas sazinaashanaas nabadziibas.
Mazinjsh piemeerinjsh,-man shausmiigi patiik...
Da arii pats vaards-MIILESTIIBA ir nobruzhaats un notrulinaats,diemzheel...