Komunicejot seit ar vienu cilveku/sievieti un tapatas runajot par dzivi un utt...,sanaca loti interesanta diskusija un abi nonacam pie viena kopiga sledziena. Ka ir viriesi/sievietes kas baidas iet talak par vardiem,jo komunicejot un sarakstoties ir gatavi darit visu.Gatavi veidot attiecibas,sakt jaunu dzivi un utt.. Bet kad nonak lidz realajai lietai,kad jatiekas,tad sez asti iespiedusi un baidas!Tad rodas jautajums,vai cilveks jutas pilnvertigaks un ar dzivi apmierinats virtualaja pasaule,neka realaja dzive?Jo virtuali varbut kas grib,izdomatos telos un dzivot iluzijas,neka realaja pasaule,kad var but tads patiess,kads esi.
Atslegas vārdi: attiecibas38696
Diivaini ir civleeki,bet daudzi taa dara. Reaali nesatiekas.kaut uz tasi teejas....paplaapaat,pasmietoes kopaa,jo veelaak buutu arii sarakste pavisam savaadaaka,briivaaka...vai arii otraadi,taa izbeigtos,bet arii tas ir svariigi,lai nedziivotu sapnju pasaulee. .
neita,kur tik zemu teemee-baltezeraa. Skaties uz siltajaam zemeem.... .
Elementāri, vecīt. Kamēr neuzdāvināsi man villu baltezerā, vari ne uz ko necerēt. Nafig man jūsu īres kakti vajadzīgi.
Man pietiek ar reālo dzīvi
Vai nav tā, ka šeit esam reālāki? Šeit neiegrožo nosacītība. Un nekur nav zvanīts, ka reālajā pasaulē esam patiešām reāli.
Reālajā dzīvē sapņu princis/ princese pārvēršas parastā cilvēkā ar saviem skeletiem skapī un attiecībām pievienojas sadzīve. Cilvēks ir jāiepazīst it kā no jauna. Tas ir pārbaudījums, kam ne katrs ir gatavs.
Priekšstilba garums neatbilst
sliekšņa augstumam.
(stipri individuāli
citromona -nav)
Virtuāli sazināties varētu gadiem,bet kur garantija,ka ,,kladzinās,,-jāsatiekas
Tāpat pasēdēt arī nevar ne ar vienu-kur garantija,ka nebūs ,,nagi,, sānos.
Tas ir sikums nevis bailes ! Man ir bailes no Dieva dusmam,jo tad tev locisies celi ,kaa vel nekad....vina prieksaa ....
Manā pieredzē nekas tāds nav noticis, ko sauc par baidīšanos. Ir bijusi gan sarakste, gan jaukas tikšanās. Ja virtuālajā nedzīvo sapņu pasaulē, tad nekas tāds nevar notikt.
Redzi, šādā virtuālajā komunikācijā, cilvēks jūtas droši, jo vada un kontrolē procesu- jebkurā brīdī to var pārtraukt, neko nepaskaidrojot, , izdzēšoties vai kā nebūt vēl, taču - paliekot anonīmam- neviens pie durvīm nestāvēs, telefons nezvanīs, viss mierīgi. Dzīvajā būs jārēkinās, ka kaut kas var patikt/ nepatikt, otrs un arī pats var nebūt tik smuks, romantisks, stiprs kā gribējās redzēt... Un dzīve arī ieviesīs savas korekcijas- domstarpības, dažādus viedokļus, nogurumu, sasvīdušas paduses un netīrus traukus...Bet to tak ne visai gribas , vai ne. Tātad cilvēks šeit , virtualajā pasulē nav gluzi bijis patiess- ja jau runajis par vēlmi pēc attiecībām, bet - nav neko darījis , lai patiešām tādas būtu. Tur visa kā būs pilnam komplektam- bailes, slinkums, arī egoisms, pašapziņas mazliet iztrūkums...