Mes ikdiena tuvakajiem cilvekiem pasakam daudz lietu,ka dusmas,ta ari aiz milestibas(seit es domaju komunikaciju,attiecibas,draudzibu un utt.).To pasu ari ikdiena daram ar darba kolegiem un mazpazistamiem cilvekiem. Bet biezi vien ar vardiem ari loti daudzko iznicinam un sagraujam,varbut dazas lietas apzinoties un citreiz neapzinoties un neesot gataviem sekam ko pasi radam. Citreiz ari jamak but gataviem uz kompromisu,kas ne vienmer izdodas,bet ir labakais variants. Tad kas jusu skatijuma ir vieglak,ar vardiem iznicinat un sagraut visu,vai palugt piedosanu un sakt celt visu no jauna?
Atslegas vārdi: attiecības38715
Ar vārdiem vēl nekas un nekad nav sagrauts vai iznīcināts. Tas, ka reizēm gribas tiem pasacītajiem , nepatīkamajiem, sāpīgajiem vārdiem piedēvet tik lielu spēku- tā ir katra paša izvēle, saskaņā ar nervu sistēmas stabilitāti un vēlmi- graut kaut ko vai nē. Ir zelta nerakstīts likums- skaties uz darbiem, neklausies vārdos. Tas attiecināms arī uz situāciju, kad vārdi ir nepatīkami...Ja ar runāšanu ir aizšauts greizi- nav grūti atvainoties, izskaidroties, izrunāties... Bet- ja kaut kas tiks būvēts vietā pēc tam , kad nu viss ir "sagrauts"- tas nebūs celts no jauna, tas būs celts pavisam kas jauns un savādāks kā bija.
Nevajag iznīcināt, to viegli izdarīt. Daudz grūtāk ir celt visu no jauna. Labāk censties papildināt esošo.
Miers baro,nemiers-posta.Tāda ir dzīves pieredze,arī atbalstu iespēju robežās kompromisu.Tomēr teiciens-7 reizes nomēri,tad griez-ir patiesība.
Es gan kompromisus atstāju darbam , bet tuvus cilvēkus atbalstu .
Ko Tu ar vārdiem vari jaunu uzcelt? Piedošanas lūgšana ir tukša skaņa,rūgtums dvēselē paliek!...
Graut ir viegli,bet uzcelt no jauna gandrīz,neiespējami,tāpēc būsim pacietīgi un piedosim viens otram.