Ja cilvēks jūtas kā parazīts un apgrūtina savus līdzcilvēkus savus tuviniekus un savus mīļos vai nebūtu labāk no šīs dzīves vienkarši aiziet un līdz ar to atvieglot visiem pārejiem dzīvi
Atslegas vārdi: nāve14
ne vienmēr vieglakais ceļš ir tas pareizākais.Katram šai dzīvē ir savs uzdevums un tas ir japilda.Varbūt cilvekam ir uzdevums saviem lidzcilvekiem iemacīt pacietibu un žēlsirdību............
Tas jau ir profesionālu psihiatru darba lauks.
Domaju ka ja jo tads cilveks nemaz nevar justies laimiigs!! Tad jaw labāk tiešām izbeigt savu dzīvi un aiziet jo wnk pienācis laiks!
jaa, madonna donna dikti pareizi saka... vispirms shis jautaajums jaauzdod psihiatram.
bet ar to aizieshanu ir taa... viegli jau ir tikai aizgaajeejam... paareejiem probleemas tik naak klaat.
Katram ir iespēja ko mainīt, kamēr vien dzīvijam. Tikai kas būs tie kam pietiks gudrības palīdzēt? Vieglāt taču ir tiesāt, taču tad tiesās tevi pašu.
shaadaa gadiijumaa vajag griesties pie psihologa/aarsta un aarsteet maniakaalo depresiju !
Tāda veida rīcība ir gļēvums un totāls egoisms .Ja ir veselas divas rokas un divas kājas,tad lūdz, domā un dari un Dievs būs ar tevi.
Diemžēl, tas parazīts tā nejūtās....
Pat ja arī būtu labāk vienkārši aiziet, tad tas nav nemaz tik vienkārši. Cilvēka dvēsele nav dokuments, ko var misenē izmest. Visam ir jēga - arī parazitēšanai. Var taču mainīties situācija un no parazīta kļūt par varoni, citu dvēseļu glābēju.
meklē sevī spēku kā'justies kā cilvēkm un plīdzēt nevis žēloties un nīkuļot!
Vispār, kas tas par jautājumu! Dzīve ir lēna nāves gaidīšana. Kā nu kuram, protams. Pa pasauli staigā, dzīvo ļoti daudz, visi dzīvie līķi. Skarbi teikts, bet, tā ir īstenība.