lai rīts tās izdziedātu...
... un tad krīt lejā un pārtop par vēlēšanos neizteiktu, bet iedomātu.
,,VAIRĀK JAU NOREIBSTAM PAŠI TAJĀS RAUGOTIES UN JA VĒL PIESLĒDZAS LAKSTĪGALU DZIESMAS,TAD VIENKĀRŠI JUMTS IR NOST!
.....un reibdamas zvaigznes dzied
Asociācijas...
Zied debesīs linu ziedi,
Mākoņi zili zied!
Tur putni vasaras dziedoņi-
Lūdz, lai tos uzklausiet
Cik auglīgs lietus, cik devīgs,
Šai karstajā zemē krīt
Mēs Tev dāvinām sevi,
Pasaule, pasaulīt.
Zied pusnaktī zemu zvaigznes,
Reibdamas zvaigznes zied
Laiks, balsis visumā aiznesot,
Teic, lai tos izdziediet
Lai gremdējas vītols pats sevī,
Līdz uzausīs viņa rīts
Mēs Tev dāvinām sevi,
Pasaule, pasaulīt.
Piedz.
Mēs Tevi dāvinām sevi pasaulīt!
Mēs sev dāvinām Tevi pasaulīt!
Vecs vītols kanāla malā,
Pie mūra kas senlaikos celts
Vēl it nekas nav galā,
Kamēr zeme caur mūžību peld
Pār Rīgas jumtiem un bruģi,
Blāv gaisma kā gadsimtu zelts
Kamēr zeme, šis brīnišķais kuģis,
Apkārt Saulei caur mūžību peld.
Kad saule nāk,tad zvaigznēm jāiet projām,
Nāk mīlestība,jāiet draudzībai...
Draudzību var dalīt starp simtiem draugu,
Bet mīlestību ir grūti sadalīt!...
tik skaisti vārdi, ka grūti pāriet uz reālo pasauli.... paldies visiem....
Katra zvaigznite ir kada dveselite
Kada karsta velesanas
Kurai mes laujamies naksts miera
Padienu ta snauz musu sirdis
Lai nakti klejotu debesu plasumos
... un aiziet mākoņos gulēt, jo rīts atnācis.