tumsa un noslēpums...
Valdi nu gan tu paliec tāds dīvains-runā par zābakiem-bet vai pats nādam nelīdzinies...
,,,manu nogurumu un dos spēku rītdienai!
lai jauki sapņi visiem!
... un sapņi, jauns rīts
...nakts ar tumsu
noslēpumus sedz ,
arī to , ka skumšu ,
un raudāšu
mazliet ,
lai citiem šķiet ,
ka - līst ...
...jā ,interesanta lieta,tai brīdī ,kad iemiegam ....vairs nepiederam paši sev,bet gan mistiskiem tēliem ,notikumiem un cilvēkiem,..,nevaram neko ietekmēt...nevaram paskriet,nevaram pakliegt un nevaram piespiest sevi pamosties,lai apstādinātu šos murgus un pasargātu sevi,...
Reizēm pamostamies aukstos sviedros..un vēl pusi dienas esam sapņa ietekmē..un jo smagāks sapnis,jo mēs izmisīgāk mēģinām to atrisināt,iztulkot un savilkt paralēles ar savu dzīvi....
Nakts,kad esam iemiguši....tā ir kā filma uz kuru gribas noskatīties vēl simtiem reižu vai kā šausmene,kuru izdzīvojam un nevēlamies vairs tur atgriezties!
palagā pirdējs
Naksts var panemt lidz sev daudz ko , bet vai to ko vina atstaj tas nav nakts verts ?
šoreiz neko, jo es neguļu
galvenais uz rīta pusi lai atgriež atpakaļ, citādi darbu nokavēsi:)
Cik klusa nakts, kad izeju viens pats
Es mēnesszaigā pielūgt vientulību!
(Man šoruden jau paiet vesels gads,
Kopš pazaudēju tavu mīlestību.)
Tik muļķā sirds vēl karstā ritmā sit
Nakts sajūsmā no taviem glaimu dzirkstiem,
Un zvaigžņu zelts un mēnessudrabs rit
Caur koku zariem un caur maniem pirkstiem.