...kā tad dzīvē ir ar šo slaveno Blaumaņa teicienu???
9. jan 2010. 15:21
.."Žogam , ko prāts uzceļ, jūtas kāpj pāri!".....vai bieži paspējam pateikt "hop", pirms mūsu jūtas jau ir žoga otrajā pusē?...bet , varbūt, tie ir tie dzīves skaistākie mirkļi, kad ļaujamies jūtām nevis prāta slēdzieniem.
..paldies visiem, ..ļoti interesantas domas!!!!...lēkt jau varētu tikai tad-KAD DVĒSELE GAVILĒ UN PRĀTS APMIERINĀTS BERZĒ ROKAS, bet dzīvē ne vienmēr tā sanāk....tomēr novēlu sev un jums....ļausimies reizēm šim lēkšanas priekam!!!
Atslegas vārdi: dzīve38617
Labākā atbilde
Neesmu aizmidzis, kaut acis ciet, neesmu tik maziņš, kā izskatos, ja vērtēšu Tavu domu,tad nāksies atkārtoties, tāpēc teikšu, ka bez tā ko daram nedomājot, atslēdzot saprātu, ir vēl pienākums. Ir lēkts pāri žogiem, ne tādiem, bet tomēr.
Kamēr esi viens- noteikti lec, nedomā, ja ne, tad atceries,ka lecot tie citi netiks līdzi....
Atbildes (6)
Nav tik vienkārši uz šo jautājumu atbildēt.Ir brīži,kad jūtas ņem virsroku,ir brīži,kad prāts.Un nevar viennozīmīgi pateikt arī to,vai jūtu brīži ir tie skaistākie,jo gadās,ka acumirklīga ļaušanās jūtām visu sabojā.Bet tikpat labi arī tā ir bijis,ka pārāk lielā prātošana neko labu nedod.Dzīvē ir bijis tik daudz dažādu mirkļu,ka katrā situācijā jārīkojas būtu citādi,lai sasniegtu to,ko gribētos,bet...te nu laikam ir tā atbilde-notiks vienalga tā,kā jānotiek.
Kamēr jauni ,jāvalda jūtām,lai ir ko vecumdienās atcerēties.
Tiesam prats saka :nesaki hop,pirms neesi parlecis un pareizi vins dara.Dazreiz tas palidz bremzet,citreiz ka pret sienu.Rezultata tie ne vienmer ir dzives skaistakie mirkli.
Prātam ar jūtām ir jaiet roku rokā jo jūtas bez prāta ir daudzu cilvēku dzīves sabeigušas
Nu, visādi ir, bet nekad neesmu nožēlojusi, ka steigā tam žogam pāri pārkāpts.
Tā mana pieredze. Tā veido mani. Esmu tāda, kāda esmu. Un man patīk ļauties mirkļa impulsam, nevis ilgi un bezjēdzīgi apdomāt un kārtot savas domas plauktiņos. Nu, ir jau arī tā... Bet mirkļa impulss, lai jau arī ne īpaši saprātīgs, toties tik neatkārtojams
Līdzsvaram jābūt starp jūtām un prātu - "kas par daudz, tas par skādi."