Ar šokolādi cienāšu.
Un dejā mīļi grūstīšu...
Bet rīta rasā bučošu...
Meitenīte, spulgacīte,
Tevi gaidu es,
Te pie jūras līdz pat rītam
Sapņot varam mēs.
Mūžam jūras tālē zilā
Viļņu dziesma skan,
Atnāc tu un mīlā maigā
Skūpstu dāvā man.
Saule kāpu priedes zeltī,
Vakars lēni tumst,
Mīļā, tevi velti gaidot,
Dvēsele man skumst.
Meitenīte, spulgacīte,
Tevi gaidu es,
Atnāc tu un mīlā maigā
Skūpstu dāvā man.
/bezautors/
Vilinoši... , tikai sākumā dejot iemācies , ka kājas nenomin ...
tu to man? nu es tepat... tiki ka nav kā čībiņvecim 5 km jārikšo...
nonjem to spaarnus,pieliec radzinjus (ne jau staltbrieza) un skat...narod k tebe potjanjetsja
... Kaimiņiene nav mājās?
Kāda no Amigotāju saimes derēs.
Cik mīļi ...un viņas nav?Vai vienkārši neredz tevi?...Vai skatāties viens otram garām?
es tavas slaikās kājiņas
un maigi matu pīnes kārtošu pār tavu maigo pleču
kur esi mana spulgacīt ??????
Vakara migla apmaldijusies tava spulgacite.
Es iru spulgacīte , bet grūstīties neļaujos ...
Dagne viņam tak nevajag mācēt viņam tak spārni....
Nu tad atrodi veikli lai neaizmūk
PASKATIES auksa virs galvas
Debesīs.