Atslegas vārdi: Sadzīve1115
Tātad- esi jūtīga Un kāpēc gan neparaudāt- jau vien tas ir par tēmu? :))
Vajag raudāt....
tad tik jādod vaļu asarām,,,asaras sevī turēt nedrīkst,tās rada vēl lielāku sarūgtinajumu.
izraudāties, tik vari izvēlēties vai vienatnē, vai kādam labam/ai draugam/dzenei...
raudi
labāk uzsmaidi visām bēdām!! tici man pāries!!
esi optimiste..
raudaat ir veseliigi liekie saali iznaak no organisma
taa kaa raudi vesels un pa retam tas ir labi ka paraudi
Tad tik jāraud!!!
Vai tas jāprasa citiem? Izraudies,tas atvieglo dvēseli un būs mazāk jāčurā arī!...
...varbūt tās namaz nau asaras ....ko !
Varbut tas ir preika pilnas perlītes kas kritot iemirdzas ka vel nekad .
Raudāšana ir laba lieta, jo asaras palīdz izlādēties un attīra dvēseli. Psihologi iesaka situācijās, kad sirds pilna, asaras sevī neturēt, bet raudāt skaļi, cik vien ir spēka. Vīriešiem nepamatoti ir iemācīts, ka nevajag raudāt. Nereti viņi nodzeras arī tāpēc, ka neprot atbrīvoties no bēdām, spriedzes un smaguma. Savukārt sievietes var un spēj izraudāt savas sāpes spilvenā un pat pēc traģiskiem zaudējumiem ātrāk atkopjas.
Jāsper vaļā, kļūst vieglāk
pasmieties.. vai vislabāk - ja Tev ir kāda nodarbe vai hobijs, kas pilnībā Tevi aizrauj, iedvesmo u.t.t. tad ļaujies tam priekam un visas bēdas nobālēs.
Tad kad gribas raudāt ir jāraud lai atbrīvotos no liekajiem sāļiem kas atrodas organismā! Jo asaras ir sāls bet pēc tam ūdens- tas nav nekas briesmīgs...
Ja prieka, sajūsmas asaras, tad raudi, ja nelaime, arī raudi, tā būs vieglāk. Kad dvēsele saskaras ar mūžības izjūtu , arī gribas raudāt.
jautaajums paiis-ja tas saistiits ar sadziivi=palutini sevi-saldumi'laba komeedija utt.ar bijusso mlllestiibu buus gruutaak-uzkaiti visas vinna sliktaas ipassiibas,truukumus un ko esi ieguvusi -briiviibu-Dana-nedomaaju ,ka tev truukst uzmaniibas no puissiem
Vairāk raudāsi, mazāk čurāsi...
Un dzīve vieglāka...
Paraudi ,atvieglosi sirdi.
Pri4ina?! Don't cry,say fuck off and smile!
Ja jau 18-nac pie manis!
Sliktāk ir tad, ja vairs nevar paraudāt tad, kad gribas raudāt. Ik pa laikam svētīgas ir gan prieka, gan bēdu, gan dusmu... asaras!