Kad naktsvijoļu sējumos iebridām,magoņu klājumos,
Kad ceriņi plauka,un sirdis alka laimes jasmīnu reibušas...
... un atvēru acis palātā ...
/tas ir turpinājums Veider onkuļa atbildei/
Atceros! Tikai manās atmiņās ievu reibinošais skurbums, briestošs rudzu lauks pilns zilām rudzupuķēm, skaists Daugavas līkums ar baltu smilšu saliņu un raibiem gliemežvākiem upes dzidrajā ūdenī...
Miglaini, tas bija tik sen. Jā, skaista ir jaunība.....
Un meitas tika mīlētas siena vārtos.
un marītes lidoja,tauriņi plivinājas,lakstīgalas dziedāja.........pūce naktī brēca,odi sīca,suņi rēja ,un vardes kurkstēja............
Aizver acis , un atkal kā toreiz - spuldzes skrien .., , un ............................
Iemērcu pirkstus zvaigznēs,
pēdām apsolu šīsvasaras zāles
maigu pieskārienu
un sirdij strauju pukstēšanu.
Jūtu:
viss tikko vēl notiks.
Atcerēšos ziemā.
...un aizveda viņa mani pļavā
jā jā..mīzenes svārkos salīdušās tik aizmirsi piesaukt..;)
Man tā nav bijis.....
toreiz -naktsvijole,tgd pljava,plašums,saule...tās uguns....šššun viss liesmās!