pie parastas dienas ar rūpēm un priekiem,pie trolejbusa,pie parastas rītdienas...
ja dzīve ir sodība varbūt arī rutīna,ja pasaka tad var pastrīdēties...
Pati gribētu tā viegli viegli piesieties, lai saites negrauž rokas un kājas,bet uz brīdi izejot, nepārvarami gribas tikt atpakaļ, tur, kur labsajūta apņem no visām pusēm
Izklausās pēc rutīnas, es labāk pieturos pie brīvības
Ja kādu siet , tad tikai pie dvēseles savas ..., viss pārējais - nāk bonusā līdz ...
nesiešu albertiņ..pats piesiesies, ja gribēsi..;)
Manā pusē reizi nedēļā ir autobuss,nu tad tik iet vaļā tās rutīnas,visi lielākie jaunumi tiek aprunāti.
Nē , ko Tu - man pat sunītis sētā pa vaļai skraida ...
pie trolejbusa pieturām, tajos stikla būros, parasti ir miskastes, pacel taloniņu un brauc tālāk - vienā virzienā otra biļete nav jāpērk
76. gadā, kad SAS bija bankrota priekšā, nomainīja direktoru padomes priekšsēdi, šis daudz nedomādams pazeminnāja biļešu cenas (katastrofāls risinājums), bet sāka pat studenti lidot, pasažieru skaits palielinājās un SAS tagad pat rīgā viesnīcu mīt.
ja tā rupji, tad vajag katru nakti skuķi, tad dročīt nevajadzēs - rupjš teiciens, bet tie kas tūlīt bļaus <ak un vai nu kā tā var> lai izlasa divreiz
Tev vieta trako namā,tur Tevi piesies pie gultas!!!
nee es nevienu nepieseiešu jo pati milu brivibu
nē,padzīvo vēl brīvībā