un vienmēr,lai vai ko saka viedie

Neuzticība ir uzticības cena.

Nedomā par samaksu un atmaksu labo ,bet dari to ! Visam ir reiz kādreiz sava alga !

Kompanijas monopols.

Uzticība- tā ir katra paša  apzināta izvēle, nevis samaksas objekts... Neatkarīgi no tā, ko domā un dara otrs, vai visa pārējā pasaule.

uzticībai nav cenas, tā ir vērtība pati par sevi
un ieguvējs ir tikai katrs pats - cik daudz...
nu iedomājies, kā tas būtu, ja cilvēks jau no paša sākuma neuzticēsies - aizdomīgums, īgnums un cik tur tālu no slimīgas greizsirdības, bet tā kādu laiciņu pašam prieks
es gan nesaku, ka piesardzīgiem nav jābūt

Uzticiiba atmaksaajas, bet ne vienmeer

  Protams, ka nē...

Nē!!

Nekad ...

Uzticību nenovērtē...

Var smagi iebraukt auzās.

Domāju,ka jā.

diemžēl ne

Nē!

Pārmaksājas....

Ne vienmēr.

Atmaksājas.

Ja jau sāc ar uzticību tirgoties, -ne kas labs nav gaidāms... Bet uzticēties vajaga un tā nākas darīt. Uzticības paktā piedalās abas puses! Bet ja kāds to pārkāpj -ieslēdzas cits mehanizms ar neiepazītu spēku!!! Es uzticību dāvāju vienu reizi. Piedot jau var, bet tā būs jau liekuļošana.

Mūsdienu laikmetā  liekas tā nevienam nav vajadzīga, vismaz tā notiek biežāk, reti kurš novērtē uzticību.