Kā jūties dzirdot: "Dārgumiņ es Tevi gribu"?
Atslegas vārdi: mīlestība34028, dzīve38590, attiecības38696
Atmetot to ,,dārgumiņu,, ..., sajūtas tās jaukākās ...,
kā pīrādziņam ..., pēc kura stiepjas izsalkušas lūpas ...
Par "Dārgumiņu " var dabūt pļauku. Ciest nevaru tādu uzrunu.
1)...es Tevi gribu +( ) Wow!!!
2)...dārgumiņ - ( ) Brrrr!
3) - par jautājumu.
.tas "dārgumiņ"..tas šķebina! Uzreiz var saprast, kas tas par "fruktu"
nu kāds jautājiens...uz priekšu,uz varoņdarbiem...
Kā lai noticu, ka esmu dārgumiņš, ja vēl briljanta kaklarotu man neesi nopircis?
Vislabāk jau bez vārdiem..kad tāpat ir skaidrs...
uzskatu ka ta ir neciena pie ta cilveka kuru tu uzruna
labi, it sevišķi, ja es arī gribu to otru, tas viss ir dabiski
sheit?
Ak šausmas,man neviens tā nav teicis.ak....... ko nu lai dara......
tas atkarīgs,kas un kad saka.Ja savējais,tad tīkami.Ja svešais,tad riebj.
Gribet nav slikti Bet tiesam tas izaicinosi skali teikts Varbut tev sagada ta baudu Diez kas nav
ja mīļam cilvēkam tad nav ne vainas, kā tad citi sauc par kaķīšiem ,zaķīšiem utt, vienīgi no sveša tas skanēs banāli.
Ak jei, cik raibi uz `dārgumiņ`... nu ja, ar to drīzāk dvēseli vajādzētu uzrunāt..
Kā jūtos.... a Tu man iečuksti ;) .. da nezinu , Raimi-kā, nav piedzīvots.
nu tad uz prieksu rahitiki.....
Normāli,bez emocijām...parasta parādība starp tuviem cilvēkiem...
BRINISKIGI!!!
pretīgi..