Atliek iet man,kur vedīs vienreiz izvēlētais ceļš,
Tā mana sudraba ķēde,
viss man slīd no rokām,
vai tā nagla.vai smilts...
" Жизнь такая скука, такая мука, жизнь такая сука!"
aha, šķiet atminēju.... man arī rādžiņš necik sen dziedāja
....to pašu Pomeraņču vainadziņu
Atliek iet man, kur vedīs
vienreiz iesāktais ceļš.
Man ir sudraba ķēde,
bet dzīve no dzelzs.
( Tomēr, tomēr cauri dienām
viņas galvā staro viņš -
pomeranču, pomeranču,
pomeranču vainadziņš)
.... ej pa kuru iedams, priekšā vienmēr kaps.
Viss ir nīcīgs...
Turi ciešāk...