Diemzel mani tas nau audzinats

Nē ,jo var atgriesties, kā bumerangs.

Nu,nē...es jau laba.:D  Un,ja nopietni,tad nepriecājos par citu neveiksmi,pat ja cieš kāds man netīkams cilvēks...Tā lūk,nesanāk no manis egoists...:(

Par citu neveiksmēm nepriecājos,bet egoists esmu...

neveiksme ir neveiksme, tas nevar radit prieku , savadak ja ta notiek ar kadu kas ir ļauns pret tevi  tad tas rada vairak žēlumu. un gandarijumu ka dieva likums ir neizbegams , ko sesi to pļausi.

     Nepriecājos par citu ķibeļēm.Nelielu patmīlību sevī jūtu.Dažreiz sevi palutinu,manuprāt tas nav slikti, jo bieži jūtos diezgan vientuļi.

Visi mēs esam egoisti,kas vairāk,kas mazāk,kas izrāda,kas neizrāda.Nepazīstamu cilvēku neveiksmes,man liekas visiem ir vienaldzīgas,kamēr neskar tevi.

Nē, citu neveiksmes man prieku nesagādā.

Nu tas ir skaudības pazīme,egoisti mēs esam visi,kas vairāk,kas mazāk,egoismu ir jāizmanto savai izaugsmei.....

Ari protama lieta nedaudz,bet nepriecajos par otra neveiksmem.Te jau sak darboties veca,laba draudzene Karma.

Neesmu egoists,savus "Vitamīnus" atdodu visām dāmām,kurai tie nepieciešami,nepriecājos arī par citu neveiksmēm,ne mana cūka,ne mana druva!

Nē, par citu neveiksmēm nevaru atļauties priecāties un nemāku.

Citu neveiksmes man prieku nesagādā,bet savs EGO ir ,kā jebkuram cilvēkam...

Sajauci divus pilnīgi dažādus jēdzienus - egoists un skaudība.
Nekad neesmu priecājusies par citu nelaimi,jo es pati nezinu,kurā brīdī var uzbrukt nelaime  
Par egoismu - visi vairāk vai mazāk tādi esam! Mīlēsim sevi un citus!