Dzīvei nav tukšu vietu, visam ir savs cēlonis un sekas

Ja mēs mērītu kādu izgatavoto detaļu precizitāti,tad konstatētu,ka apm.5% detaļu būtu ideāli precīzas,apm 5% brāķis,bet pārejās normālas detaļas.Tas ir normālā sadalījuma likums un attiecas uz absolūti visu.Ir 5% ģēniju un ir 5% idiotu,pārejie normāli cilvēki.Tieši tāpat sadalās arī spējas pašā cilvēkā,ja kaut kas ir izcili,kaut kas būs "švaki".

Man laikam dievs ir iedalijis par dauz kautrīguma.

Tam jau atbilst tas teiciens-kur ir,tur rodas.Tas ir tāds kā pievilkšanas spēks-ja kaut kur kaut kas ir,tad būs vēl vairāk.Ja nekā nav,tad arī nebūs.:)

dzīve ir līdzsvarā daba nemīl tukšumu,kā mēs to izmantojam tas ir kas cits

Nav,bet cilvēkiem to cenšas iegalvot.Lai tik meklē sevī,bet nemēģina saprast ,kas notiek īstenībā.Un tā visās jomās.Politikā,finansēs,attiecībās.Šis ir ļoooti diskutējams jautājums

Vajadzētu būt, bet nav

Tas tā ir, Viss ir līdsvarā, līdz cilvēks neiejaucas. Svētība vai lāsts, ko mēs izvēlamies.Ja Dievs, tad svētība, ja ko citu -lāsts.

Nu iedomaajieties, ka dziivee viss buus liidzsvaraa...tad jau nebuus uz ko tiekties un buus absoluutais miers un saskanna...viena taisna liinija...muuzzigais horizonts...

To nevis dievs ir devis , bet paps ar māmiņu . Katram vienā vietā jeb lietā kaut kas padodas viegli un bez pūlēm , bet citā viņš atduras kā pret sienu , par spīti pūlēm un neatlaidībai .Tur nu iedzimtībai ir liela nozīme .Ja cilvēks ir savā lietā , jeb vietā , viņa dzīvē viss varētu būt līdzsvarā , bet par nelaimi lielākā daļa cilvēku šai vietai jeb lietai netiek pat tuvumā .Dzīve garām panes .

Omīte k;adreiz mēdza teikt - Dieviņš zin kam dot un kam atņemt. Un, lai kā negribētu atzīt, bet tiem mūsu senčiem kaut kur ir tā taisnība. Nekas jau ne-nokā nerodas. Visam ir jāpieliek zināmas pūles - citam vairāk, citam mazāk - galvenais ir apzināties ko tu vari sasniegt un gūt sev labumu, un kur tev nav vērts "lekt augstāk par savu pēcpusi" un atstāt šo lietu vai procesu kādam, kuram tas padodas labāk! Daba nemīl tukšumu, viss tiek aizpildīts - lēnām, pakāpeniski...
Protams, varam spriest arī no otras puses - medicīna, gēni, audzināšana, izglītība, uzksati, utt...
Jebkurā gadījumā - viss ir atkarīgs no paša cilvēka. Vajag tikai vēlmi pašam sevi pilnveidot un meklēt sevi - kur es varu būt kaut kas vairāk un labāks kā esmu pašreiz! Cilvēkam visu mūžu ir jāmācās un jāpilnveido sevi, bez tā nevar!

kā svaros

vairs jau nē...nelīdzsvars ir pārsvēris līdzsvaru...