Tajos kaut kas sakoncentrēts, aizturēts, tīrs... patiess.
Kad apkārtējā pasaule pazudusi... mulsums.

Tie gadi kad strādāju un pelnīju ,, piķi,,, kāpostus,, [naudu].

nav tādu....žēl

Dāmas,kuras izmīlēju...

Domāju,ka nē,jo dzīve plūst un mainās.tas,kas tajā brīdī lika raudāt.tas ir saprasts,un ar šo skatījumu,tam nav bijusi vajadzība... Nemaz tā nekas nav kvēlojis,tik tukšas ilūzijas bijušas...   

asaras nē. tikai smaidi un laimes mirkļi.

ir mirkli, kuros ar domaam vareetu atgriezties, bet fiziski tomeer, nee...dziive, tomeer, iet uz priekshu...

Ir tādas atmiņas, kā Tu saki, bet tajās atgriezties gan nevēlos. Kas bijis, bijis. Labāk ar cerīgu skatu raugos nākotnes virzienā.

Ja gribetos ,bet diemzel tas nav iespejams

Par cik viņas beidzās ..., nē , negribētu .

..kvēloja,kad biju jauns un stalts...,tagad stalts....Atmiņas izzūd....
Nokāpj no ilūzijām,un skaties dzīvei reālā skatījumā,lai arī kā tev gribētos atgriezties.....

....kādreiz bija bija bija.......un tas bij tik sen....atgriezties!?.....ja nu tikai uz to mirkli, bet bez asarām....ar smaidu  

     Ir cilvēki ,kas jauko aizmirst,slikto ļauno atceras. Tad sanāk, visa dzīve vienas ciešanas.

ir jau gan .........

....atmiņas nāk un iet savu ceļu. dzīvoju šodien un tagad.