Lai kā nu būtu...

30. sep 2011. 23:17

Mēs esam kā lapas
kas atplaukst un ik rudeni krīt
un sazvērējies liktens mums jāsasien
ar mīlestību,mīlestību vien...

Atslegas vārdi: mīlestība33924, dzīve37343, atiecības254

Labākā atbilde

  1. 1
Dzēsts profils 1. okt 2011. 14:31Viņa atbildes

Šai rudens koku zeltainā rūsā
deg ugunī kļavas un pakalni klusē.
Mirdz meži un sili zeltā un varā,
un kvēlums šāds dīvainu brīnumu dara.
Tu staigā caur klusuma apdvesto mežu -
nu gluži kā jaunu un gluži kā svešu.
Un mirdzuma savāda pilnas tev acis,
kā būtu šo oktobra spožumu vācis.
Un zaigainums neparasts lapotnēs kvēlo
un kritušās lapās sveic vakaru vēlo,
bet rudeņa saule vēl zvīļo tev pāri,
kaut zvaigznes pirmās jau uzdzirkstī vāri.

Šis jautājums jau ir slēgts. Jūs nevarat uz viņu atbildēt.

Atbildes (4)

  1. 1
dainis p. 30. sep 2011. 23:21 Viņa atbildes

Mes esam lapas kas plaukst un krit. Mums sirds atistas kad gribas to laist ara no musu auguma

  1. 1
Frēzija v. 30. sep 2011. 23:27 Viņas atbildes

Par to plaukšanu pavasarī.....labi, es piekrītu, daba priecē....līdz ar to vairāk smaida.... , bet rudenī....nē, es nekrītu kā lapa, it īpaši šogad.....rudens ir burvīgi silts, zem lapām gan neslēpšos.....  

  1. 1
Dzēsts profils 30. sep 2011. 23:27 Viņa atbildes

Skaties, ceļiniek! Tur augstu, augstu gaisā
Staigā ziemelis un māsas lapas kaisa.
Viņš jau nežēlos, viņš metīs tieši sārtā
Lapas dzeltenās un lapas tumši sārtās.
        

  1. 1
Alise .. 1. okt 2011. 00:16 Viņas atbildes

..ja tevī mīt mīlestība..tad nekas nav jāsasien...liktenis ved pa ceļu, bet, kurš neļaujas...to velk pa grāvjiem!

Autorizācija

Ienākt