Lai kā nu būtu...
30. sep 2011. 23:17
Mēs esam kā lapas
kas atplaukst un ik rudeni krīt
un sazvērējies liktens mums jāsasien
ar mīlestību,mīlestību vien...
Labākā atbilde
Šai rudens koku zeltainā rūsā
deg ugunī kļavas un pakalni klusē.
Mirdz meži un sili zeltā un varā,
un kvēlums šāds dīvainu brīnumu dara.
Tu staigā caur klusuma apdvesto mežu -
nu gluži kā jaunu un gluži kā svešu.
Un mirdzuma savāda pilnas tev acis,
kā būtu šo oktobra spožumu vācis.
Un zaigainums neparasts lapotnēs kvēlo
un kritušās lapās sveic vakaru vēlo,
bet rudeņa saule vēl zvīļo tev pāri,
kaut zvaigznes pirmās jau uzdzirkstī vāri.
Atbildes (4)
Mes esam lapas kas plaukst un krit. Mums sirds atistas kad gribas to laist ara no musu auguma
Par to plaukšanu pavasarī.....labi, es piekrītu, daba priecē....līdz ar to vairāk smaida.... , bet rudenī....nē, es nekrītu kā lapa, it īpaši šogad.....rudens ir burvīgi silts, zem lapām gan neslēpšos.....
Skaties, ceļiniek! Tur augstu, augstu gaisā
Staigā ziemelis un māsas lapas kaisa.
Viņš jau nežēlos, viņš metīs tieši sārtā
Lapas dzeltenās un lapas tumši sārtās.
..ja tevī mīt mīlestība..tad nekas nav jāsasien...liktenis ved pa ceļu, bet, kurš neļaujas...to velk pa grāvjiem!