Kad ēšana ir vienīgais prieciņš...tad pat ēst negribas.... Nu,gluži,kā šobrīd...

;loti bēdiigi ka ēšana ir vieniigais prieciņš, bet vai tad sarunas Amigosā nav prieciņš, var tak sarunāties un ēst?? būs dubultā un labās ar sliktajām (bēdiigajām) emocijām kompensēsies

Tas ir pat traģiski, ne tikai bēdīgi.  

gan jau ir arī citi prieciņi,bet ēšana ir dzīves nepieciešamība

Neizklausas,normali.Priecinu var atras vienmer.Vajaga tikai loti gribet.........

Tas gan ir ļoti, ļoti bēdīgi

... patiešām bēdīgi no vienas frāzes - vienreiz dzīvoju.....

nu kad nav garigais aped saldejumu  bet tikai esana vienigais prieks  vai tiesam neuztrauc liekais svars

Ta ka ASV ir organizacija,kuras buti ir patapinati un saistiti ar Latvija,Riga.

Neks - citi prieciņi ar nav no lētājiem ...

Parasti tam kuram ēdiens ir vienīgais prieks nemaz nav bēdīgi. Neko citu jau viņam nevajag. Man jau ari drusku prieks kaut ko garšīgu apēst,bet tas nav vienīgais.

Tu iztiec bez ēšanas?!    Kad nav ko ēst,tad nav ko dirst,bet,kad nav ko dirst,tad jānomirst!!!  

Ēšana ir viena no baudām....
   Kāpēc lai kādam tā nebūtu vienīgā?!

Tas varētu būt viens no depresijas simptomiem...

Kā nu kuram un paēdis nesapratīs nepaēdušo .

priecīgi, vismaz ir kāds prieciņš...:)

NĒ   ...........   Tad  ir  iestājies  galīgs  garīgs  STULBUMS.

daudziem pat tads priecins pa retam gadas  vini ed lai izdzivotu  citi dzivo lai estu

Sliņķa atrunas.....
Loves nav.......
Zems libido.....
Zems pašnovērtējums...
....
Slikti!