Labāk izdarīt , nesolot .

Tāpēc iesaku nesolīt, jo solīts makā nekrīt. Ir cilvēki kas nespēj dzīvot pēc plāna, tādiem nav ieteicams arī plānot. Kur nu vēl solīt.

Traģiska, ja ko solu parasti arī izpildu. Zinu , ka nevajag, bet ko padarīsi tāds raksturs.

Solījums ir smiltīs rakstīts vārds , pirms pēdējais burts uzrakstīts, pirmais jau nodzisis....

cen'sos rettak dot solijumus un tikaj tad ja 100% izdari'su,ja kaut mazinas aizdomas ka nevare'su es ta un saku -ne nevaru

  Nu nezinu gan. Ja ko solu, tad izpildu. Tamdēļ daudz nesolu, pārbaudu, pirms solu...

nesolu,ne meloju ,jau 10 gadus solu milotai sievietej ka beigsu dzert...

Ne vienmēr izpildu, jo esmu samērā mainīga rakstura. Par to saņemu pārmetumus no meitas.   Viņa nespēj brīnīties : "" Mamm, nu kā tā var būt ? ...atkal ?

Nevajag solīt, vajag rīkoties.

Protams, ka priekš tam , lai nepildītu un aizmirstu, es to zinu pietiekami labi.

Tas ir no cilvēka atkarīgs, cik lielā mērā tas ir atbildīgs par savām darbībām.

Vajag padomāt, pirms apsolīt.

Mana attieksme ir ārkārtīgi nopietna.