Tā jau gan ir balta patiesība.

Káds no klasikjiem tiesji tá arí teicis:
"Visgrútáká cínja- cínja ar sevi,
Vislieláká uzvara- uzvarét sevi!"

Nu vienreiz pa riktīgo uzaicini sevi ar sevi uz divkauju un ,tad dod vaļā visu ,kas sakrājies ,tikai pēc pirmā atvieglojuma neliecies mierā uzbrūc vēl, līdz iestāsies miers ar sevi .

Jā, tas ir grūti, bet tas ir vareni.

Kā kurā dzīves situācijā, grūtāk ir pieņemt otra ciešanas, varbūt tas arī skaitās - divkauja ar sevi .....  
    Vai Tev nebij kāds konkrēts minējums? ... būtu vieglāk atbildēt.

pilnīgi noteikti,bet šī patiesība jau ir veca kā pasaule-vai tiešām nezināji?

Tieši tā!

Un kas tad tāds par neganti nejauku iemeslu būtu - cīnīties ar sevi?   Un ko tad darīsi talāk- kad busi izcīnījies, un pat- kaut ko sacīnījis...Ar to arī būs jāsadzīvo, betpar cik tas  rezultāts būs nācis nevis normali- kā pats par sevi saprotamas izmaiņas vai pārmaiņas, vai jaunums, bet - iegūts smagā cīņā- tad arī noturēt to varēsi tikai tapat turpinot-= ar spēku. Vai tas ir tas, ko velies - visu mūzu cīkstēties pats ar sevi, tā vietā, lai dzīvotu, un izbaudītu dzīvi- ar visu labo un ne tik labo, ko ta piedavā?

Tam var piekris.Bet tas nav viegli.

tā ir nebeidzama ciiņa - vakarā beidzas, no riita viss no jauna un tā katru dienu mainās tikai nianses un paņēmieni ....

   Sevi jāpilnveido,lai nebūtu jācīnās divkaujā !

Nekādu problēmu!
Kā vienmēr -zaudēs tas, kurš spogulī :D