Katram ir sava personiskā telpa, kurā ne visus ielaiž, bet ir cilvēki, kuriem " pofig" kaut kādas privātas robežas, un , kuri bez kompleksiem lien visur kur vajag un nevajag.
Cilvēkam ir fiziskā personiskā telpa ap viņu, un dažiem pārāk ciešs fizisks kontakts izraisa nepatīkamas sajūtas. Man nepatīk atrasties piebāztā autobusā, bet ir, kas tāda autobusā jūtās kā zivis ūdenī. Ir psiholoģiskā personības telpa un ir sociālā personības telpa.
Atslegas vārdi: Dzīve38590, attiecības38696, attieksme3443, privātā telpa.0
sadzīvē, kur vairāki cilvēki kopā, grūti kaut kā īpaši norobežoties, krīzes situācijās (jo tad parasti nav laika kaut ko skaidrot vai respektēt) vai nu jāvelk klāt, ja norobežojies tik pamatīgi, kā ar barikādēm, vai gluži otrādi - jāgrūž prom - citādi cits citam kāpj uz varžacīm...paldies Dievam, ja ta nav ikdiena...un ja vēl ir atšķirīgs dzīves ritms, tad ui!
Pofigs arī mēdz būt dažāda izmēra,tāpat kā zābaki
Jā,ir man respekts.Un ir prasības pret apkārtējiem.Vismaz kautkādas.
Lai gan saku(un par mani saka),ka esmu diezgan atvērts
Anna, man sķiet, ka to sauc par kultūru un cieņu. Ja nav tās kultūras, tad to iemācīt ir grūti.!
Es par kultūru!
cits varbūt ne no ļauna prāta, bet ir arī viltnieki, tādus aiz astes ārā:)
Bez pieteikshanàs nevienu nelaizu iekshà,ne pats eju,tas attiecas arii uz draugiem..
Jā,respektēju un arī tos,kas mēģina nelūgti iespraukties manējā,mēģinu taktiski pabīdīt ārpus savas privātās telpas
noteikti respektēju citu cilvēku personisko telpu,gribu,lai to dara arī citi
Pārlieku nemaisos gan dzīvē gan interneta telpā.
Respekteeju noteikti,to juut arii citi un nelien manaa telpaa.Ja to arii izdara,bez lielas domaashanas aizsuutu atpakalj!
Respektēju un ciest nevaru uzbāzīgus cilvekus.
Ne,nekada gadijuma.Un,ari ses negribetu lai lien mana privata telpa.
Personīgai telpai jābu't,tik ne vienmēr mūsu vēlmes saskan ar citu vēlmēm,reizēm vajag tiešā tekstā norādi't lai vācās prom,tikai ir gadījumi,kad to nevar. Teiksim priekšniekam slikts garastāvoklis,vin''s tev uzbrauc,tev atliek to krupi norīt,klusībā veltot priekšniekam ''laipnus vārdus''. Pēc iespējas jācenšās nelīst tur,kur jūties slikti.
Kas kaunu neprot,tas badā nemirst!...
Sev nelaizu klāt un no citiem arī distancējos, cik nu tas iespējams.
Cenšos respektēt un ļoti vēlos, lai arī mani respektē....
Protams ka respektēju un vismaz cienu to,jo esmu tā audzināta ,un savu telpu neļauju nevienam apķēzīt.
Jā , pastāv tādas neredzamas robežas .
Jā, noteikti.
Jā , jābūt kādam stūrītim tikai sev , kur pabūt ar savu būtību ..., tas par psiholoģisko , arī sociālajai ir savas robežas , līdz kurām drīkstam iet ...,
Sandra to pareizi noformulēja .
Respect-ēt. Šāda vārda Latviešu valodā nav, jūs barbari tādi!
CIEŅA ir vārds kuru lielākā daļa ir aizmirsusi. Necienat nedz citus, nedz sevi, un lai nebūtu pat jādomā par CIEŅU aizvietojat šo skaisto vārdu ar amerikānismu..
Ejiet nokaunieties, FUJ jums liels!