Es laikam to "pilnīgi bezjēdzīgo" gribēšanu strādāt arī tad, ja par to nemaksā, ja gala rezultātā ir rafīts kas skaists, kas tāds, par ko varu priecāties es, viņi, garāmgājēji utt.
Jā, jā, zinu, tas nav viegli, bet, vai tiešām pilsētas centrā ziedu dekoru, upes malā skaistu soliņu, internetā pievilcīgu prezentāciju var radīt tikai, ja par to maksā? Man parasti tie darbi, kurus nespiež finansu jūgs, padodas labāki.
Tieši desmitniekā, Žukiņ! :))
Mjā, būtu jau labi, ja tās kāds spētu saglabāt mūžīgi...
Nu tad - lai par mums paliek arī kāda laba atmiņu drumsla!
Mantojumā? Laikam prieku dzīvot...
Absolūti piekrītu. Un klāt vēl vēlmi sevi attīstīt un mācīties zināšanu pēc, nevis tāpēc, ka skolotāja liek.
iemācīšu dzīvotprasmi - spēju būt patstāvīgam - domāt, analizēt un orientēties cilvēkos.
izkaltētu madaru klēpi bērniem mantojumā atstāšu!:)))
Tā jau ar ir! Ja kādu darbu dari no sirds negaidot par to atalgojumu,izdodas labāk.Un tomēr tas prieks ko sagādājam citiem un sev ir nenovērtējama alga. Saviem bērniem noteikti atstāšu to savu kolekciju kas man sagādā prieku. Un noteikti vislabākās atmiņas par sevi.