cilvēkveidīgie lopi...

5. feb 2012. 20:02

un tagad pastāsts...
Man jau kārtējo reizi pieklīst kāds pamests suns vai kaķis,tā arī šovakar,smuks melns ap gadu vecs,pa gabalu viņšs mani pavadīja ceļā pie opjiem,tagad pienāca klāt,un ja nu man būs lemts saskrieties vaigu vaigā ar tādu divkājainu dzīvnieku,kas piesien suni ar drāti mežā pie koka,vai izmet kaķēnus iesietusmaisā lielceļa malā vai mežā,ticiet man viņš ilgi tikai putriņas strebs un aptiekai rokturi raustīs...

5. feb 2012. 20:16

ja būtu miljonārs man tā viena mute vairāk nazāk varbūt būtu sērkociņi,tagad jutīs kabata,bet arī manas iespējas nav neizsneļamas.nu ko suni nepametīšu likteņa varā,ja jau viņs mani noskatījis,bet saku nedo Dievs man saskrieties ar tādu kretīnu,pašu pliku pie priedes ar tām drātīm piesiešu,kā es te stāvu un rakstu šīs rindas...

5. feb 2012. 23:55

bēdīgi,ka vairākumā tādi kā tu Romi es esat izaudzinājuši šos cilvēklopus,un varbūt paklusē,un saņem savus jūdasa grašus,jo pēc atbildes spirežot tu pauķelei latu aizsūtīsi,a moš atsūkās,a kāds labums no cilvēklopa pamestas dzīvas radības. Un neļurksti par morāli,cilvēcību,jo tev tās nav...

Atslegas vārdi: dzīve38590

Labākā atbilde

  1. 1
Dzēsts profils 5. feb 2012. 20:39Viņas atbildes

Kaut vai 15 "sutkas" bet es ieshu paliigaa!
Tu Lauri nu shoreiz gan paklusee....!!

Šis jautājums jau ir slēgts. Jūs nevarat uz viņu atbildēt.

Atbildes (24)

  1. 0
ina p. 7. feb 2012. 11:47 Viņas atbildes

Nu labi teikts,mums jau vispār pasaule palikusi tāda,ka bez lata pat pa ausi neiedos,kur nu vēl rūpēties par dzīvniekiem,parotaļājies.izmet,beigta balle.Pilnībā piekrītu aotoram,ka tādus lopus pašus derētu piesiet šinī salā pie koka,vai iemest maisa'kādā ālinģī,tad varbūt padomās.

  1. 0
Artūrs S. 7. feb 2012. 13:09 Viņa atbildes

Mūžsenais stāsts - Esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši!

  1. 0
viviana v. 7. feb 2012. 15:07 Viņas atbildes

Man patiess prieks, ka vēl ir kāds, kurš dalās sirdssiltumā (un ne tikai) ar mazajiem brāļiem, kurš sniedz viņiem to, ko kāds(cilvēks) reiz ir solījis, bet...piekrāpis, nodevis mazo sirsniņu....

Paldies, Tev! Dievs redz visu...
Lai pietiek spēka izturēt un cīnīties!

Skumji to atzīt, bet vislielākais Zvērs ir Cilvēks...

  1. 0
Zenta B. 7. feb 2012. 23:09 Viņas atbildes

Mūsu sunītim 16. gads ģimenē.Viņš ir mūsu vismīļākais draugs un ģimenes loceklis.Tagad nākas Viņu arī ārstēt pakaļkāju locītavu dēļ.Bet tā nu tas ir Džekiņš -mūsu pensionārs , tāpat kā mēs paši!Tie tiešām nav cilvēki , kuri pamet dzīvnieku, kuri nebaro un spīdzina!

Autorizācija

Ienākt