...no klusuma baidās tādēļ, ka tad var sadzirdēt, ko čukst mūsu sirdsapziņa... Šie klusie čuksti spēj aizskart mūsu apziņu daudz skaļāk kā visskaļakie vārdi... Un no tā lielākajai daļai ir bail...tādēļ tie slēpjas aiz skaļuma un trokšņa...
Saruna ar Klusumu dziedē mūsu saplosītās sirdsapziņas...dvēseles...

Klusums mēdz būt skaļš un biedējošs tikai tad,kad dvēselē spriedze un bailes,jo klusumā tās var sadzirdēt vislabāk...bet citādi,klusums ir veldzējošs..

klusums ir klusums, tad nedzird pat kā tev kāju nagi aug, kā pagalmā kaimiņu Opeļi rūsē...amba tas ir, kurrata

Jauniem tikai patīk skaļums,pie vecuma labāk,ka klusāk...

man klusums ir BIEDēJOšS, ja nedzirdu kā ...(Valda piemērs) .. tad šķiet ka jau dziive beigusies, varbūt tāpēc ka izaugu es pašā Riigas centrā ??? miilu ska'lumu ...

reizēm ir tīkama skaļa mūzika ,reizēm pat modinātājpulkstenis kaitina,bet klusums mežā,pie jūras -ir dziedinošs,lai putni dzied,vējš šalc,jūra viļņojas-mēs to uztveram kā mieru

Nepatīkams.

aizdomājos...nu es vairāk dabas bērns...vakarā vai dienā vasarā pirms negaisa tas klusums kas iestājas...zvaigžņotā naktī,kad blakus vēl kāda sirds pukst..un naktī kad pulkstenis skaita savus soļus bezgalībā...